Ja neesi mācījies – brauc VĒL LĒNĀK! Eksperti analizē negadījumu uz slidena ceļa 3
Turpinām tipisku negadījumu analīzi. Piektā avārija
Vēl viena sadursme no tiesu eksperta Oskara Irbīša krājumiem. Lūk, kā viņš pats to apraksta.
Pētot negadījumu iemeslus, it īpaši strīdīgās situācijās, visai bieži iznāk saskarties ar CSNg uz šaura, nepārredzama ceļa. Šie negadījumi nav paši traģiskākie (ātrumi relatīvi nelieli), bet ir pietiekami strīdīgi. Ar kādu ātrumu tad īsti ir jābrauc šādos ceļa posmos un kā ir jārīkojas, ja rodas bīstamība?
Šeit viens tipisks negadījums – automobiļa vadītājs nav izvēlējies drošu kustības ātrumu – tādu, lai būtu iespējams apstāties abiem transportlīdzekļiem – tātad, iespējams, uz divreiz mazāka nekā uz platāka ceļa. Tāpat arī rīcība, rodoties bīstamībai, var būt dažāda – var bremzēt un ieslīdēt pretējā kustības joslā, var bremzēt mazāk intensīvi un izvairīties no sadursmes…
Negadījums no septiņiem dažādiem rakursiem!
Un te mūsu tradicionālo komentētāju viedokļi.
Juris Teteris, CSDD: “Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).
Te īpaši gribas pievērst uzmanību redzamībai braukšanas virzienā. Ja tā nav pietiekama, nesteigsimies, labāk atlaidīsim akseleratora pedāli. Un, kad ceļš kļūs pārredzams, braukšanas ātrumu var arī palielināt. Pie katra līkuma ātruma ierobežojumus neuzliksim. Katram pašam vajadzētu izvērtēt savas spējas un prognozēt situāciju. Ja nav pārliecības – neskrienam!”
Andris Pļavenieks, Tālbraucēju akadēmija: “Pa tādu ceļu un tādu segumu jābrauc ar traktora braukšanas ātrumu! Traktors taču spēja apstāties, ieraugot problēmu, bet džips ne. Apstāšanās ceļš džipam izrādījās garāks nekā redzamība braukšanas virzienā. Varbūt varēja nebremzēt? Taču “šoferis-vulgaris” citādi laikam nespēj rīkoties… Domāju, ka dažus pirmos līkumus džips ir izbraucis ar mazāku ātrumu, piesardzīgāk, taču, nemanot nevienu (sākumā) pretimbraucēju, kļuvis drosmīgāks un saslimis ar ILŪZIJU “arī šoreiz ar mani nekas nevar notikt!”. Lai gan, domāju, ja traktorists noliktu traktoru šķūnī, viņš ar savu džipu brauktu tāpat kā džipists ar džipu…”
Didzis Kalnietis, joprojām rallists: “Klasiska situācija. “Jeep” vadītājs (ja tāds automobilī būtu) nav izvēlējies savām spējām atbilstošu ātrumu. Braucot pa šādu šauru ceļu, ir jābūt gatavam jebkurā brīdī gan atgriezties savā ceļa pusē un tajā noturēties (!), gan iesprukt krūmos, ja pretim braucošais nav atstājis pietiekami daudz vietas tavā ceļa pusē.
Pats šādās situācijās esmu bijis neskaitāmi daudz reižu, īpaši bieži pierakstot un pārbaudot ātrumposmu trases. Visos gadījumos iemanījos palikt savā ceļa pusē, ja vajag, pat izvairīties no pretim braucošā pa grāvi savā pusē. Te gan jāatzīst, ka nevienā no šiem gadījumiem nelietoju bremžu pedāli, jo tas izslēdz manevra iespēju, izņemot gadījumus, kad ar steigu jāpamet nekorekti ieņemtā pretējās puses iekšmala.
Viens ieteikums – jāmācās braukt! Ja nemāki, jābrauc tik lēni, lai arī negaidītā un kritiskā situācijā tiktu galā ar auto vadīšanu.”
Ivars Caune, Auto akadēmijas instruktors: “Nepareizs ātrums, protams. Apstākļiem un braucēja prasmei neatbilstošs. Bremzēšana brīdī, kad tā nespēj sadursmi novērst. Un aplama brauciena trajektorija. Gan pārskatāmība būtu labāka, tālāka, gan iespēja piekļauties grāvmalai tieši vajadzīgajā brīdī lielāka, ja džipa vadītājs “zīmētu” citādu, pareizu līniju. Līkumā ieietu dziļāk, vairāk no ārmalas.”
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”: “Taisnība visiem. Tetera kungam (katrā līkumā zīmi neuzliksi), Andžam (par to ilūziju), Didzim un Ivaram (bremze nelaikā). Ātrākam braucienam nepieciešamās izglītības un iemaņu nav. Bet ātrums ir. Un avārija arī.
Zēns nezina, nav ne lasījis, ne domājis (kur nu vēl tāda greznība kā treniņš kādā drošā laukumā vai trasē) par bremzēšanu pagriezienā. Bremzēšana taisnvirzienā (nevis “atstūrēšana”) ir laba, neapšaubāmi rekomendējama vidusmēra vadītājam. Bet Ņūtona likums ir visvarens – kustību pa loku slidenākos ceļa apstākļos tā pārvērš pieskarē. Un, ja tu esi labajā pagriezienā, iebrauksi nevis grāvī, bet pretējā joslā, kas šoreiz ir aizņemta.
Šķērsli apbraukt ir jāmācās. Gandrīz neviens to nedara. Dzīvo ilūzijās, ka veiksmīgie labas saķeres kilometri turpināsies bezgalīgi, ka 50 – 60 km/h ir maz un vidējais pedālis visvarens. Vai tiešām grūti pirmajā sniedziņā atrast tukšu stāvvietu un drusku paspēlēties, lokā pabremzēt un apjēgt sekas?
Labs ir Caunes teiktais par trajektoriju. Labs, bet no vēl augstākiem izglītības un treniņa plauktiem nekā “nebremzē nevietā”. Tā pat kā šo meža taku ripina sarkanais džips (pastāvīgi piekļāvies ceļa iekšmalai), var braukt tikai ĻOTI LĒNI. Ja gribi ātrāk, jāizmanto viss ceļa platums, tava atrašanās līkuma pārskatāmās daļas vidū (vai pat ārmalā) nevienu neapdraud, bet tev dod iespēju gan redzēt tālāk, gan līkumā, kā rallisti saka, ielikt, pagriešanas grūtā darba lielāko daļu veikt jau līkuma sākumā, neatstāt to uz izeju, kurā var parādīties traktors. Tāpēc – jāmācās! Un vēl – jāpazīst savs auto. Jāzina, ka džipam slidenos apstākļos ir ne tikai patīkamās labas vilkmes, laba paātrinājuma īpašības, bet arī neizbēgami trūkumi – lielāka masa (grūtāk apturama un stūrējama), augstāks smaguma centrs (tātad sliktāka vadāmība bremzējot).
Avārijas videoklipus un plašākus komentārus skatiet www.la.lv
