Ja neejam uz vēlēšanām, gudrāki nekļūstam. “Latvijas Avīzes” aptauja 5
Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas, taču daudzi cilvēki uz tām nedodas, jo uzskata, ka “es tāpat neko nevaru ietekmēt” vai “nekas jau tāpat nemainīsies”. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, pašvaldību vēlēšanās piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju – 685 890 cilvēku jeb 45,99 procenti, daudzviet balsojusi tikai trešā daļa vēlētāju – Bauskas novadā 32,3%, Talsu novadā – 32,6, Kuldīgas novadā – 33,7%. Pirms šīm vēlēšanām īpaši bieži skan dažādu sabiedrības pārstāvju un politiķu aicinājumi tomēr doties balsot, arī “Latvijas Avīze” aicina doties uz pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem un izdarīt atbildīgu izvēli. “LA” arī aicināja dažādu nozaru un sociālo grupu pārstāvjus atbildēt, kā viņi pamato – kāpēc cilvēkiem jādodas vēlēt, kā jāizmanto sava balss un kāda loma ir pašvaldībai.
Uzņēmēja viedoklis
Vai balsojums pašvaldību vēlēšanās var mainīt uzņēmējdarbības vidi pilsētā vai novadā?
Andris Felss, lielsaimnieks Krustpils novadā: “Dalība vēlēšanās ir katra ar galvu domājoša cilvēka pienākums. Kas nedodas uz vēlēšanām, neko ietekmēt nevar un rīkojas sociāli bezatbildīgi. Pašvaldībās lietas notiek labi, ja tajās ievēl sakarīgus ļaudis jeb darītājus, nevis “filozofētājus”. Mūsu valstī daudzās vietās atbildīgi par tautsaimniecību ir cilvēki, kam nav pieredzes pelnīt, bet kas māk tikai tērēt budžetu. Pašvaldības vadību spēcīgi padara saimniecisks vadītājs ar uzņēmēja tvērienu, kas ne tikai izrāda iniciatīvu, bet dara. Ja uzņēmēji nopelna naudu savam novadam, maksā nodokļus, tad ir būtiski, lai pie varas novadā ir cilvēki, kas šo naudu māk atbilstoši sadalīt novada vai pilsētas attīstībai, un māk arī sadarboties ar uzņēmējiem.”
Andris K. Bērziņš, jauno tehnoloģiju uzņēmējs no Rīgas: “Noteikti jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās. Ja Rīgas pašvaldībā pie varas būtu saimnieki, kam būtu izpratne par finanšu pārvaldību un inovācijām, iedzīvotāji dzīvotu daudz labāk. Piemēram, izšķiestā nauda par tā saucamajām nanotehnoloģijām jeb, vienkārši sakot, ūdeni, pārmaksātā nauda sabiedrisko transporta līdzekļu iegādē, kā arī līdzekļi, kas iztērēti par nevajadzīgām braukšanas atlaidēm sabiedriskajā transportā, veido lielas summas, kuras varētu izmantot iedzīvotāju labumam. Jau ir skaidrs, ka tagadējā trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku paaudze par to maksās no savas kabatas, ja izšķērdība un bezsaimnieciskums domē turpināsies. Jebkuras pašvaldības uzdevums ir nodrošināt prasmīgu līdzekļu sadali pakalpojumiem iedzīvotājiem, kvalitatīvi atjaunot pilsētas ielas, ēkas, veidot infrastruktūru. Mums, jaunuzņēmējiem, ir būtiski, lai pilsēta iesaistītos mūsu atbalstā.”
Kultūras pārstāvja viedoklis
Kā jūs mudinātu iet uz vēlēšanām cilvēkus, kuri saka – neiešu vēlēt, jo tāpat viss skaidrs?
Intars Rešetins, Dailes teātra režisors un aktieris: “Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi. No mums 2000 kilometru attālumā Ukrainā dzīvo Krievijas agresijas upuri. Katra šūna manī ir pret agresīviem notikumiem, nevainīgu cilvēku nogalināšanu savā zemē. Es negribētu redzēt līdzīgus notikumus mūsu valstī. Vēlēšanu jautājums manī saasinājās manu patriotisko jūtu dēļ. Tas, kas notiek Ukrainā, ir viens no faktoriem, un presē lasām, ka pašreizējā Rīgas domes vadība uztur ciešus sakarus ar Krievijas vadošajiem politiķiem, kuri atbildīgi par ciešanām Ukrainā. Un šādi kontakti ietver nāves briesmas. Pēc tam, kad esmu rakstījis savus aicinājumus sociālajos tīklos būt aktīviem un paudis savu pilsonisko stāju, atsaukušies juristi un citi speciālisti, kas man snieguši faktus par netaisnībām Rīgā. Jau iepriekš zināju par mums svešu interešu lobēšanu, “otkatiem” un korupciju Rīgas domē. Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi pret to visu, cilvēkiem jādodas balsot. Tracina, ka mūsu pašvaldība ir barotava savējo aprindām. Lietas Rīgā un Ventspilī iespējams mainīt, mēs varam iegūt tautas kalpus, kuri strādā mūsu interesēs. Un tas būs grūdiens arī pirms Saeimas vēlēšanām – sabiedrība iegūs vairāk pašcieņas un arī parlamentā prasīs atbildību no deputātiem.”
Seniora viedoklis
Partijas savos priekšvēlēšanu solījumos uzsvaru liek arī uz dažādiem papildu atvieglojumiem pensionāriem. Vai tas ir galvenais, kas būtu jāņem vērā pensionāriem, izvēloties, par ko balsot?
Edgars Vimba, bioloģijas profesors, “LA” lasītājs: “Izteikt solījumus par sociālajiem labumiem nav grūti, jo var solīt pašu velnu. Nav jau arī skaidrs, kurš no partiju kandidātiem kļūs par Rīgas vai kādas citas pilsētas mēru. Tur, kur kandidātiem ir reālākas iespējas nonākt pie varas, solījumu ir mazāk. Daudzi solījumi ir tukši, un pabalstu solījumiem tieši pensionāriem nevajadzētu būt kritērijam, par ko pensionāram balsot. Mums, latviešiem, jādodas balsot, lai krievi “nepārbalsotu” mūs. Viņi ir vienotāki, nav tik sašķelti. Ja neiesim uz vēlēšanām, panāksim, ka Rīga kļūst vēl krieviskāka. Brīvbiļetes, kuras dāsni izsniedz pašreizējā Rīgas domes vadība, ir apmāns, jo nekas šajā pasaulē nav par brīvu. Un, plašāk skatoties, šodienas balsojums par piesolītajiem labumiem atstāj ietekmi uz nākamajām paaudzēm, kurām būs jāstrebj ārā sekas. Nedzīvojam tikai savai paaudzei, jādomā arī par saviem pēcnācējiem! Aicinu skatīties uz deputātu kandidātu līdzšinējiem darbiem un pienesumu sabiedrībai.”
Politikas vērotāja viedoklis
Kā komentējat uzskatu, ka pašvaldību vēlēšanās nav svarīga partiju politiskā programma, bet gan jāpievēršas sadzīviskiem jautājumiem?
Ivars Ījabs, politologs: “Politiskais process Latvijā ir vienots. Vidēja mēroga pašvaldībā, kurā ir ap 5000 cilvēku, politiskajam procesam ir sava specifika, tā ir vairāk vērsta uz novada vai pilsētas saimnieciskajiem jautājumiem. Rīga ir izteikti politiski ļoti ideoloģizēta, un tās jau var vērtēt kā valsts līmeņa vēlēšanas. Tas ir jāuztver kā kvalifikācijas turnīrs Saeimas vēlēšanām, jo pēc Rīgas kandidāti var rezultātus atrādīt savās partijās un varēs teikt: “Redz, kā mums izdevās, virziet mūs uz Saeimu!”
Vēlētājiem ik četrus gadus ir iespējas mācīties no kļūdām, kuras dažādās pašvaldībās pieļāvušas vēlētās amatpersonas, un parādīt ar savu balsojumu, ka viņi vēlas gudrākus un saimnieciskākus pašvaldību vadītājus. Ja neejam uz vēlēšanām, gudrāki nekļūstam. Dažās pašvaldībās to vadītāji teju 20 vai pat tuvu 30 gadu ir savā amatā. Tomēr pašvaldību līmenī šāda situācija var liecināt par vēlētāju uzticību un konstruktivitāti pašvaldībās, kas ir pretstatā valdībām, kuras mums bijušas jau vairāk nekā desmit.”
Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris: “Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji spriež citādi nekā parlamenta vēlēšanu gadījumā. Pašvaldību gadījumā tie ir tuvās kārtības, ērtas dzīvošanas, saimnieciskie jautājumi, bet parlamenta gadījumā – tālās, lielās kārtības, cilts izdzīvošanas, fundamentālo dziņu un instinktu jautājumi. Partiju piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās ir patiesībā fiktīva, jo izvēle ir starp lokālās elites pārstāvjiem un partiju nosaukumi ir tikai piesegs, kuru paņem konkrētajās vēlēšanās.
Piemēram, Jūrmalā šī gada vēlēšanu galvenais jautājums ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides lielums un komforta līmenis, kuru piedāvā vēlētājiem kandidāts. Vēlētāju vairākums uzskata, ka pašvaldības budžets veidojas bez viņu līdzdalības vai katrā ziņā viņi nespēj to ietekmēt un neiebilst, ka tas tā paliek. Tādējādi viņi ne pārāk uztraucas par korupciju un neefektivitāti, jo izsaimniekoti tiek “citu” līdzekļi un netiek jau izsaimniekoti pilnībā, jo kaut kas jau lēnām notiek un uzlabojas. Galvenais, lai neķeras klāt viņu naudas maciņiem. Pieprasījums pēc caurspīdīguma, kvalitatīvas, efektīvas pārvaldes un vizionāras, mērķtiecīgas attīstības nav pietiekams.
Racionāls, bet nekvalitatīvs, īstermiņa un tuvredzīgs vēlētāju pieprasījums rada populistisku, pašlabumu meklējošu, konformistisku, bet racionālu kandidātu piedāvājumu.
Ir kandidāti, kuri mēģina apelēt pie pilsoniskās sabiedrības mazākuma, kurš saprot šīs realitātes nejēdzīgumu, ar lielo vēlēšanu vispārvalstiskiem saukļiem par korupcijas apkarošanu, nacionāliem jautājumiem, taču kopumā diez vai tas nopietni apdraud, piemēram, Jūrmalas balsotāju tradicionālo izvēli.”
