Ja neatradīs centru, nebūs Sēlijas novada 2
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti ir noskaņoti atbalstīt Sēlijas novada izveidošanu, bet ar vienu nosacījumu – ja septiņas sēļu pašvaldības, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, vienosies par attīstības centru Jēkabpilī, Aizkrauklē “vai kā citādi”.
Šī komisijas priekšsēdētāja Artūra Toma Pleša (“AP”), iespējams, spontāni izteiktā piebilde “vai kā citādi” palika sēdes protokolā un paver iespēju pašvaldībām, kuras negrib iet ne pie vienas no minētajām pilsētām, meklēt vēl kādu variantu.
Ja novadi šonedēļ nevienosies, tad neskaidra kļūs arī Ilūkstes nākotne, jo viena šī pašvaldība nevarēs palikt, apstiprināja komisijas priekšsēdētājs.
Sēlijas novadu apvienībā ir Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novads. (Jēkabpils pilsēta tajā nav).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā citu modeli. Tā rosina veidot Aizkraukles novadu, kurā būtu Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads. Savukārt Aknīstes, Viesītes, Salas, Krustpils un Jēkabpils novads, kā arī Jēkabpils pilsēta VARAM kartē ir iekļauti Jēkabpils novadā.
Jau rakstīts, ka Ilūksti bija plānots pievienot Daugavpils novadam, bet, pieļaujot Sēlijas pašvaldību apvienošanos, deputāti nobalsoja par Daugavpils novada saglabāšanu esošajās robežās.
Cer uz vēsturisku vienošanos
Uz Saeimas komisijas sēdi pašvaldību vadītāji bija ieradušies noskaņoti vispirms cīnīties katrs par sava novada saglabāšanu tagadējās robežās. Sapratuši, ka tas nebūs iespējams, Daugavas kreisā krasta pārstāvji paziņoja par gatavību apvienoties Sēlijas novadā. Ilūkstes domes priekšsēdis Stefans Rāzna (ZZS) un Jaunjelgavas novada vadītājs Guntis Libeks (NA) uzsvēra, ka tas būtu vēsturisks brīdis, kas atdzīvinātu Sēlijas vārdu un atdotu tai parādu.
Nevienā no šīm pašvaldībām nav reģionālās attīstības centra, bet neviena arī nepieļauj, ka tas varētu būt Jēkabpilī vai Aizkrauklē. Tiesa, sēdē klātesošais ekonomikas doktors Andris Miglavs atzina, ka ne visus Nacionālās attīstības plānā noteiktos reģionālās attīstības centrus, kas ir modelī “deviņi plus 21”, par tādiem var uzskatīt.
Aizkraukle esot visuzskatāmākais piemērs, kuru nevarētu vērtēt kā attīstības vilcējspēku, “jo tā ir strauji dilstoša teritorija”. Faktiski tikai septiņas lielās pilsētas, starp kurām ir arī Jēkabpils, var būt attīstības centri, uzskata pētnieks. Viņaprāt, uz Jēkabpili cilvēki tāpat brauks neatkarīgi no tā, kādas būs pašvaldību robežas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis norādīja, ka ap Jēkabpili izvietotie novadi izmanto pilsētas infrastruktūru un būtu tikai loģiski, ka tā būtu vienota ekonomiskā telpa ar kopīgu nodokļu bāzi. Neviens no Sēlijas novadiem nevarētu kļūt par pārējās teritorijas attīstības vilcējspēku.
M. Lasmanis minēja, ka lielākais centrs te ir Ilūkste, bet no tās līdz Jaunjelgavas novadam ir apmēram 140 kilometri. Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) par neloģisku uzskata Sēlijas pievienošanu Jēkabpilij, nemaz nerunājot par Aizkraukli.
Viņaprāt, šeit varētu būtu līdzīgi kā Dienvidkurzemē, kur topošajā novadā ir vairāki centri. Jānis Dombrava (NA) gan saredz atšķirības – tur Aizputē un Grobiņā ir vairāk nekā 8000 iedzīvotāju, bet šeit lielākais ir Ilūkstes novads, kurā dzīvo ap 6600 cilvēku.
Kā zināms, Lejaskurzemes topošā novada administratīvo centru plānots izvietot citas pašvaldības – Liepājas pilsētas – teritorijā. Līdzīgi Rēzeknē un Daugavpilī atrodas tām līdzās esošo novadu administratīvie centri. “Jēkabpils jebkurā gadījumā būs apkārtējās teritorijas ekonomikas dzinējspēks,” piebilda V. Valainis, pēc kura domām, “visa Latvija priecātos par jauno Sēlijas novadu, kas veicinātu piederības sajūtu”.
Arvils Ašeradens (“JV”) tomēr bija skeptisks: “Ja nav tāda centra, tas nevarēs tagad rasties tukšā vietā. Taču, ja nav ekonomiski spēcīga centra, kas pievelk cilvēkus, tad viņi vienkārši brauks projām.”
Labā krasta novadiem sava karte
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (“Gods kalpot mūsu Latvijai”) un domnieks Leonīds Salcevičs (Jēkabpils reģionālā partija), kurš ilgus gadus vadīja pašvaldību, atbalsta VARAM piedāvājumu, jo pilsēta jau sadarbojoties ar apkārtējiem novadiem. To apstiprināja arī Krustpils novada vadītājs Kārlis Pabērzs (“Vienotība”). Tajā pašā laikā citi negribēja ne dzirdēt par pievienošanos pilsētai, jo tai esot arī lielas kredītsaistības.
Visaktīvāk pret to iestājās Salas novada vadītāja Irēna Sproģe. Viņa norādīja uz iedzīvotāju bažām, ka visa nauda palikšot pilsētā, bet no Salas, iespējams, domē nebūšot neviena deputāta, kas varētu lemt par savu teritoriju. Viņa uzskaitīja vēl vairākus iemeslus, kāpēc “iedzīvotāji ir pret šādu vardarbīgu pievienošanu citai teritorijai”.
Salas novadā dzīvo arī L. Salcevičs, kurš skaidroja, ka pilsētai ir kredīti, kas ieguldīti infrastruktūrā. Par pilsētas naudu ir rekonstruēta iela, pa kuru apkārtējo novadu iedzīvotāji katru dienu brauc uz darbu Jēkabpilī, piebilda A. Kraps.
Jāteic, ka Sala ir diezgan cieši saistīta ar pilsētu, jo novadā ir, piemēram, “Jēkabpils autobusu parka”, SIA “Jēkabpils dolomīts” juridiskā adrese. Tādā ziņā var saprast Salas pašvaldību, jo tajā ir arī tādi pazīstami uzņēmumi kā SIA “Rītausma” un SIA “Dona”.
Arī Daugavas labā krasta pašvaldībām ir no VARAM atšķirīgs piedāvājums – tās ierosina veidot novadu, kurā apvienotos Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads, kas esot vairāk saistīti ar Vidzemi. Šo teritoriju priekšrocība ir tā, ka tām ir centrs.
Aizkrauklei piederīgi jūtoties arī Jaunjelgavas novada Sērenes iedzīvotāji, kā komisijas sēdē paziņoja novada domes opozīcijas deputāts Jānis Blūzmanis (ZZS). Par Sērenes pagastu iestājās arī Aizkraukles novada priekšsēdis Leons Līdums (Vidzemes partija).
Tas nozīmē, ka par diezgan plašu teritoriju vēl ir daudz neskaidrību – ja izdodas vienoties par Sēlijas novadu, tad vēl būs jātiek skaidrībā par Aizkraukles, kā arī Jēkabpils novadu robežām, jo pie pilsētas tādā gadījumā paliktu tikai Krustpils novads.
