LA jautā: Cik lieli zemniekiem plūdu radītie zaudējumi? 0
Jānis Lipskis, Kārsavas novada z/s “Lielozoli” īpašnieks:
“No 232 hektāriem graudaugu paspējām nokult tikai 50, viss pārējais – ziemas un vasaras kvieši, mieži un zirņi – plūdu zobos. Zaudējumi ir milzīgi, jo zem ūdens arī nesen iesētais rapsis, pavisam 35 hektāri. Valdību – pie kauna staba! Tik gausa reakcija! Ja kas līdzīgs būtu Zemgalē vai Kurzemē, uzreiz izsludinātu ārkārtas stāvokli vai krīzes situāciju. Viņu attieksme – tie latgalieši pačīkstēs, pačīkstēs un pārstās. Kāpēc premjers par plūdiem runāt brauc uz Līvāniem? Zābakus kājās, Kārsavā vai kādā citā plūdu skartajā novadā vajadzēja ierasties!”
Pēteris Gutāns, Rēzeknes novada z/s “Arājiņi” īpašnieks:
“No 600 hektāriem graudaugu 60% zem ūdens, taču arī tie 40% nav drošībā – labība noguldīta, samirkusi, nav zināms, vai varēs pacelt, vai vispār varēs tikt virsū uz laukiem. Šā gada ražai bijām izdarījuši visu, septiņas tonnas graudu no hektāra, tā ir lieliska ražība. Bet tagad viss darbs un izaudzētais vējā. Katrs hektārs būtu devis aptuveni 1000 eiro ienākumu. Prāvus izdevumus vēlāk prasīs labības iestrādāšana augsnē. Sirds sāp, grūti skatīties uz lielo postažu. Mēs, cietušie zemnieki, uzrakstījām vēstuli Ministru kabinetam un Saeimai, Zemkopības ministrijai. Ja mūs neatbalstīs tādā mērā, lai varētu ražot, nebūs kas nodokļus maksā.”
Aivars Trons, Ciblas novada z/s “Ezerlīči” īpašnieks:
“Man 45 hektāri tikko apsētā ziemas rapša zem ūdens, stipri cietuši arī 700 hektāri graudaugu, līdz nelaimei paspējām nokult tikai ziemas rapsi un agrīnās kviešu šķirnes. Jautājums, kā strādājuši projektētāji, ja izskalotas arī tā ceļa caurtekas, kuru pirms četriem pieciem gadiem atjaunoja par lielu naudu?”
