Ja miris cilvēks, kam bijuši maksātnespēja un lieli parādi… Vai tie pāriet uz bērniem? 0
Ja cilvēks, kam nav pabeigts maksātnespējas process un ir lieli nodokļu parādi, devies mūžībā, vai šie parādi tiek norakstīti? Kāds risks ir šāda cilvēka laulātajam vai bērniem? Jautā Jānis Rīgā.
Zvērinātas advokātes Daces Vasiolekas palīgs Viesturs Vitkovskis klāsta, ka mirušā, kam ir lieli nodokļu parādi un nepabeigts maksātnespējas process, parādi netiek norakstīti. Turklāt zināmos gadījumos mirušā apdāvinātajiem var nākties segt mirušā parādus no dāvinājuma.
Maksātnespējas process un saistības
Parādnieka nāves gadījumā maksātnespējas administratoram jebkurā maksātnespējas procesa stadijā ir pienākums nekavējoties iesniegt tiesai pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Vienīgais pamats atbrīvot parādnieku no atlikušajām saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir sekmīgi izpildītas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, kas, saprotams, nepiepildās, ja maksātnespējas process tiek priekšlaikus pārtraukts.
Attiecībā uz nodokļu parādiem jurists norāda – pat ja maksātnespējas process tiktu sekmīgi pabeigts, visticamāk, parādnieks netiktu atbrīvots no nokavēto nodokļu maksājumiem, jo tie uzskatāmi par neatļautu darbību, kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu ir nedzēšams prasījums. Vienlaikus jāņem vērā, ka tikai tiesas kompetencē ir lemt, vai konkrēts prasījums pret parādnieku tiks dzēsts saskaņā ar minēto normu.
Mantinieku atbildība
Civillikums nosaka – ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Tādējādi mantinieki iegūst ne tikai mantojuma atstājēja mantu, bet arī parādsaistības. Mantinieks ar mantojuma pieņemšanu it kā “iekāpj mantojuma atstājēja kurpēs”.
Līdz 2024. gada beigām spēkā bija nosacījums, ka mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietika, bija jāsamaksā parādi no savas mantas (ja netika izmantota inventāra tiesība).
Pastāv risks arī apdāvinātajiem
Kā papildu riskus mantojuma atstājēja laulātajam vai bērniem (arī jebkurai citai personai) var minēt mantojuma atstājēja kreditoru prasījumus pret mirušā apdāvināto, kas izriet ārpus mantojuma procesa.
Proti, Civillikumā noteikts, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas. Tātad, ja mantojuma atstājējs, vēl dzīvs esot, būtu atdāvinājis savu mantu laulātajam vai bērniem (vai jebkurai citai personai) brīdī, kad ar viņa paša mantu nepietiktu kreditoru prasījumu apmierināšanai, viņa kreditori varētu vērsties ar prasījumu pret apdāvināto dāvinātāja parādu samaksai.
Zini!
No 2025. gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka mantinieki par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem atbild tikai mantojuma apmērā. Attiecīgi kreditoru prasījumi neizplešas uz mantinieka visu mantu, kā tas bijis līdz šim, ja netika izmantota inventāra tiesība.
