“Ja man vajadzētu pirkt zāles pašai, savus mazbērnus vairs neredzētu.” Vēža slimnieces stāsts 0
“Man paveicās – es joprojām dzīvoju. Ja man vajadzētu pirkt zāles pašai, savus mazbērnus vairs neredzētu,” saka 57 gadus vecā Irina no Ventspils. Pirms sešiem gadiem viņai ar mūsdienīgiem medikamentiem izdevās izārstēt olnīcu vēzi.
Olnīcu vēzis visā pasaulē ir smaga diagnoze. Šis audzējs tik ļoti prot slēpties, ka to atklāj tikai trešajā vai ceturtajā stadijā, jo pirmajās divās ir absolūti nemanāms. To iespējams konstatēt sonogrāfijā un ar citām sarežģītām izmeklējumu metodēm. Sievietēm, ko šis vēzis izvēlējies, prognozes ir skumjas: arī pēc operācijas un ārstēšanas 85% saslimušo vēzis atgriežas – dzīvei tiek solīti vairs tikai pieci seši gadi. “Kad saslimu, man bija 51 gads. Līdz tam katru gadu biju divreiz gājusi pie ginekoloģes un neko aizdomīgu nemanīja. Bet tad man sāka sāpēt mugura. Aizgāju pie ārsta. Izrādījās – olnīcu audzējs vienā no pēdējām stadijām. Man tik ļoti gribējās dzīvot! Gāju ārstēties. Rīgā daktere piedāvāja piedalīties klīniskajā pētījumā, es piekritu, tādēļ man bija iespēja ārstēties ar tādiem medikamentiem, ko Latvijas valsts neapmaksā. Man vienkārši paveicās! Ir pagājuši seši gadi, regulāri pārbaudu veselību un ikreiz tiek secināts: vēzis nav atgriezies: varu strādāt, varu mazbērnus redzēt. Es nekad nebūtu varējusi par šīm zālēm samaksāt pati. Ja ne pētījums, es jau būtu mirusi,” saka Irina.
Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte atceras Irinu un priecājas, ka viņai klājas labi: “Vienmēr izmantojam katru iespēju piedalīties klīniskajos pētījumos, jo tie dod iespēju izglābt kāda cilvēka dzīvību. Irinas stāsts ir veiksmes stāsts: viņa ir viens no pierādījumiem, ka ar atbilstošiem medikamentiem arī vēlīnā audzēja stadijā cilvēku var izglābt.” Onkoloģijā jaunākās paaudzes medikamentu pamatā ir mērķterapija, kas iedarbojas gudrāk: zāles iznīcina vēža šūnas, bloķējot to augšanu. Kombinētās shēmas ir daudz efektīgāks, tāpēc onkoloģiskie pacienti, kas saņem mūsdienīgu terapiju, var dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk. Bet ne visiem ir pieejama šāda ārstēšanās…
Tu neziedosi – viņš nedzīvos
Latvijas valsts joprojām neapmaksā efektīvos vēža ārstniecības medikamentus, kādus jau gadiem un pat gadu desmitiem zina un izmanto pasaulē, Eiropā un tepat kaimiņvalstīs. Latvijā vēža pacientiem valsts nenodrošina Eiropas vēža ārstēšanas vadlīnijās ieteiktās efektīvākās terapijas shēmas. Tas nozīmē: diemžēl cilvēkam ir jāmirst tikai tāpēc, ka viņš ir Latvijas pilsonis.
Paveicas tiem cilvēkiem, kam ir iespēja ārstēties kāda klīniskā pētījuma ietvaros. Tomēr pārsvarā valsts onkoloģisko pacientu ārstēšanas atbildību ir pārlikusi un sabiedrības pleciem: ja jūs neziedosiet, cilvēki nomirs. Ko dara tie, kas saprot, ka neizdosies izārstēties ar medikamentiem, ko apmaksā valsts? Saņem ārstu konsīlija atzinumu, ka ārstēšanai vajadzīgs medikaments, ko valsts neapmaksā. Dodas ar iesniegumu uz Nacionālo veselības dienestu un saņem tur atteikumu. Onkologi bieži redz raudošus cilvēkus, kas saprot: valsts viņiem nepalīdzēs. Ja pašiem naudas nav, ir tikai viena iespēja: meklēt ziedotājus. Savulaik cilvēku, kas ar savu vārdu un uzvārdu atklāti lūdza naudu, bija salīdzinoši maz. Tagad, redzot, kā ziedojumus saņem un izārstējas citi, cilvēki pārvar savu vēlmi noslēpt slimību un arī atklāti lūdz ziedojumus.
