“Ja LZS negūs reibinošus panākumus, jautājums, cik atvērti viņi būs kompromisiem!” Ozolnieki var mainīt spēku samēru Jelgavas novadā 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par spīti mediju pastiprinātajai interesei daudzu gadu garumā par Jelgavas novada priekšsēža Ziedoņa Caunes (LZS) pretrunīgi vērtētām darbībām, viņš nezaudēja vēlētāju atbalstu un vada šo pašvaldību jau trešo sasaukumu, bet pirms tam ilgi bija Vircavas pagasta priekšsēdis.
Apvienošanās ar Ozolnieku novadu spēku samēru jaunajā domē var pamainīt, jo kaimiņu pašvaldība piesaka vismaz divus konkurentus – Ozolnieku novada priekšsēdētāju Andri Ozoliņu (LZP) un bijušo šīs pašvaldības vadītāju Daini Liepiņu (LRA).
Jaunajā pašvaldībā būs 33 885 iedzīvotāji. Arī Jelgavas novadā pēc apvienošanās ar Ozolnieku novadu būs atjaunotas agrākās Jelgavas rajona robežas. Jaunā dome atradīsies Jelgavas pilsētas teritorijā, kur Jelgavas novadam tā ir jau tagad. Vēlēšanās ir pieteikti deviņi kandidātu saraksti.
Kā vienā, tā otrā pašvaldībā tagad valda Zaļo un zemnieku savienības dalīborganizācijas. Taču gan 2017. gadā, gan tagad Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP) startē atsevišķi. LZP varu Ozolniekos pārņēma pēc tam, kad te no priekšsēža amata 2020. gada sākumā gāza vienu no Latvijas Reģionu apvienības līderiem D. Liepiņu.
Viņam toreiz pārmeta vadības stilu, bet neoficiāli to saistīja arī ar LZS un LZP tālejošiem plāniem nostiprināt varu topošajā Jelgavas novadā, kas kopā ar tagadējiem sabiedrotajiem Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību” būtu iespējams. Ar koalīciju abās pašvaldībās sadarbojas arī “Saskaņa”. Latvijas Reģionu apvienībai, “Latvijas attīstībai” un “KPV LV” nebūs viegli nogāzt Z. Cauni, bet – ne neiespējami. Ar nepilnu sarakstu šeit vēl startē Jaunā konservatīvā partija, bet tās kandidāti neesot tik zināmi.
Liepiņam un Lasmanim jātuvinās
Ar lielākām ambīcijām sevi piesaka “Latvijas attīstībai” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka Madara Lasmaņa vadībā. Viņš jau ir bijis Jelgavas novada deputāts, esot opozīcijā Z. Caunem. Jelgavas novads bija viena no pašvaldībām, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad veica ārkārtas finanšu revīziju, kam novada vadība sākotnēji izrādīja pretestību. Z. Caune apgalvoja, ka dome visu prasīto informāciju tagad esot iesniegusi.
Jelgavas pilsētā partijas nepiedāvā mēram Andrim Rāviņam (ZZS) līdzvērtīgus konkurentus, bet novadā ir cita situācija, “Latvijas Avīzei” sacīja M. Lasmanis. Arī viņš ir gatavs pretendēt uz priekšsēža amatu, bet par spēcīgiem sāncenšiem uzskata arī D. Liepiņu un A. Ozoliņu. “Ja ir vairāki spilgti līderi, tad es ticu, ka kaut ko var pamainīt. Ja Latvijas Zemnieku savienība vairs negūs tik reibinošus panākumus, tad ir jautājums, cik atvērti viņi būs kompromisiem,” teica M. Lasmanis. Tagad Jelgavas novadā LZS ir astoņas vietas, “Saskaņai,” Nacionālajai apvienībai, “KPV LV” un LRA – pa divām, bet “Vienotībai” – viena. Ozolniekos nav viena vadošā politiskā spēka, bet arī te LZS ir visvairāk – četri mandāti.
D. Liepiņš atzina, ka situācija var izveidoties tāda, ka viņa tuvākais sabiedrotais ir M. Lasmanis no “Latvijas attīstībai”. D. Liepiņš apzinoties, ka nebūs viegli mainīt veco sistēmu, kas esot uzbūvēta uz tagadējās administrācijas bāzes un kur cilvēki savstarpēji ir saistīti. Viņš pieminēja arī Ozolnieku novada priekšsēža vietnieku Pēteri Veļecki (LZS), kurš vienlaikus kaimiņu novadā vada Kalnciema pagasta pārvaldi – savā pašvaldībā šie amati nebūtu savienojami.
Tas, ka vietnieks vada pagasta pārvaldi otrā pašvaldībā, interešu konfliktu neradot, jo tur viņš izpildot Jelgavas novada lēmumus, uzskata Ozolnieku mērs A. Ozoliņš. Kad D. Liepiņu atbrīvoja, viņam pārmeta arī ieceri būvēt bērnudārzu 250 bērniem, bet tagad bērnudārzs ierīkots kādā ēkā rūpnieciskā zonā un vecāki ar to nav apmierināti. A. Ozoliņš skaidroja, ka dzimstība samazinās un tik liels bērnudārzs vairs nebūtu nepieciešams. Tagad tas izvietots mājā, kas jau gadiem bijusi sabiedriskā ēka. Jāteic, ka šis nav vienīgais konflikts starp bijušo un esošo Ozolnieku vadību, ko saņems mantojumā jaunā dome.
Jelgavas novadā par zemu nevar novērtēt arī “KPV LV”, kuru sākotnēji domē pārstāvēja tagadējie Saeimas deputāti Ralfs Nemiro un Aivars Geidāns. Tās sarakstā pirmais ir Jurģis Miezainis, kurš reizē ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu atstāja ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Šis ir gados visjaunākais saraksts – kandidātu vidējais vecums ir 39 gadi. Partija orientējas uz jaunākās paaudzes vēlētāju, kurš vēlas pašvaldībā “pārmaiņas līdzi laikam”, saglabājot tās labās lietas, kas ir katrā teritorijā. Sadarbībā ar “Latvijas attīstībai”, LRA un JKP J. Miezainis redz iespējas mainīt politisko varu.
Caunes sabiedrotie atturas prognozēt
Pēc vēlēšanām liela loma būs Nacionālajai apvienībai, tās sarakstā pirmais ir Oskars Cīrulis, kurš jau ir Jelgavas novadā koalīcijā, taču par sabiedrotajiem izsakās piesardzīgi: “Ja tik daudz partiju piedalās vēlēšanās, neko nevar paredzēt un nevar strēbt karstu. Es nevienam neko neesmu solījis.”
NA nesadarbošoties tikai ar “Saskaņu”. O. Cīrulis strādā novadā pazīstamajā zemnieku saimniecībā “Meža cīruļi”. Arī LZS un vēl dažos sarakstos ir vairāki zemnieku saimniecību īpašnieki, jo lauksaimniecība ir pašvaldībai raksturīga nodarbošanās, ar ko tā arī atšķiras no Ozolnieku novada, kurā ir vairākas rūpnieciskās teritorijas, kā norādīja A. Ozoliņš. Tas ietekmē arī nodarbināto skaitu, kurš lauksaimniecībā ir salīdzinoši mazāks.
No Ozolnieku novada ir arī “Jaunās Vienotības” saraksta pirmais numurs Uldis Ainārs, kurš teju visā bija vienisprātis ar priekšsēdi – arī strīdā par bērnudārza projektu viņš atsaucās uz datiem par paredzamo dzimstības samazināšanos. “Dati ir šā gadsimta zelts, tie palīdz izvairīties no nepārdomātiem lēmumiem pašvaldības attīstības plānošanā,” uzskata U. Ainārs.
Ar koalīciju abās pašvaldībās sadarbojas daļa “Saskaņas” deputātu. Tās saraksta līdere Irina Dolgova paskaidroja – Jelgavas novadā partija koalīcijā ir kopš 2013. gada, bet, kad viņa, aizstāvot Kalnciema iedzīvotāju intereses, iestājusies pret nolietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izbūvi Lielupes krastā, tad esot no vairākuma izraidīta, bet tajā palikusi otra “Saskaņas” deputāte.
I. Dolgova uzskata, ka partijai ir stabils un uzticīgs vēlētājs. Viņasprāt, labs rezultāts būtu četras vietas jaunajā domē, jo esot jāapzinās potenciālais vēlētājs. Daudz ko varot mainīt tas, ka vēlēt dosies jauna vēlētāju paaudze un sacensībā iesaistās jaunas partijas.
Abi priekšsēži ir pieslīpējušies
Ozolnieku novada priekšsēdis A. Ozoliņš amatu pārņēma bez lielas politiskās pieredzes. Toreiz par galveno pašvaldībā uzskatīja viņa vietnieku P. Veļecki, bet tagad mērs ir kļuvis ievērojami pārliecinātāks. Uz vaicāto, vai abu novadu priekšsēži varētu bloķēties, lai saglabātu varu, A. Ozoliņš atbildēja – attiecības ar Z. Cauni novadu apvienošanas sarunās ir koleģiālas un līdzvērtīgas, bet viņš Z. Cauni tik labi nepazīstot, lai teiktu, kas būs pēc vēlēšanām.
Tagad svarīgākais, lai Ozolnieki nezaudē savu identitāti un tās labās lietas, piemēram, sporta bāze – tiek saglabātas. Viņš izteica nožēlu, ka pašvaldību reformas gaitā nenotika pietiekamas konsultācijas ar iedzīvotājiem un daudzas lietas nopietni nav izdiskutētas, tajā skaitā abu novadu apvienošanās ar Jelgavas pilsētu, kā to sākumā piedāvāja VARAM, kas varbūt nemaz nebūtu tik slikti.
Jelgavas novada priekšsēdis Z. Caune vēlējies veidot kopīgu Zaļo un zemnieku savienības sarakstu, bet “lielie priekšnieki tur augšā” nevarēja vienoties. Z. Caune esot atvērts visiem potenciālajiem konkurentiem – viņš varot apspriesties gan ar D. Liepiņu, ar kuru labi sapraties, kad LRA politiķis bijis mērs, gan ar M. Lasmani. Par tuvu sabiedroto priekšsēdis minēja Nacionālo apvienību.
Pārskatot citu partiju sarakstus, Z. Caune konstatējis, ka tajos esot daudz viņam nepazīstamu cilvēku. Tas, ko Z. Caune varot solīt iedzīvotājiem, ir pakalpojumu saglabāšana visos centros. Jelgavas novadā katrā no 13 pagastiem ir pārvalde, kādas ierosināšot izveidot arī visos Ozolnieku novada pagastos, kur tās tagad visur nav. Citur klientu apkalpošanas centri esot tikai novadu centrā, bet te tādi esot arī pagastos.
Jelgavas novada vēlēšanās iesniegtie saraksti
1. Jaunā konservatīvā partija – Andris Kursītis, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” direktors
2. “Saskaņa” – Irina Dolgova, Jelgavas novada deputāte
3. “KPV LV” – Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (saraksta iesniegšanas laikā)
4. “Latvijas attīstībai” – Madars Lasmanis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks
5. Latvijas Zemnieku savienība – Ziedonis Caune, Jelgavas novada priekšsēdētājs
6. Nacionālā apvienība – Oskars Cīrulis, SIA “Meža cīruļi” vadītāja vietnieks
7. “Jaunā Vienotība” – Uldis Ainārs, Ozolnieku novada deputāts
8. Latvijas Reģionu apvienība – Dainis Liepiņš, SIA “G.R.B. investīcijas” valdes loceklis
9. Latvijas Zaļā partija – Andris Ozoliņš, Ozolnieku novada priekšsēdētājs
