“Ja līdzšinējās grupas mūziķi gribēs izdot jaunu dziesmu, tā nevarēs būt grupas “LĪVI” dziesma” – Patentu valde skaidro nianses
93
Šajā nedēļā medijos plaši izskanēja ziņa par to, ka šī gada 20. augustā Patentu valde ir reģistrējusi preču zīmi “LĪVI”, un tās īpašnieks ir Juris Pavītols.
Preču zīme ir reģistrēta uz šādām kategorijām:
• lejupielādējamas mūzikas datnes (faili); audio un video ierakstu kompaktdiski, plates
• izklaides pakalpojumi; kultūras pasākumu rīkošana
Preču zīme ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem, un to aizsargāt var, reģistrējot Patentu valdē. Lai saprastu, ko tas nozīmē faktiski, kad un kā turpmāk drīkstēs izmantot “LĪVI” nosaukumu, uzdevām vairākus precizējošus jautājumus par šo tēmu Patentu valdei.
Bet vispirms preču zīmes “definīcija”: Preču zīmi var veidot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja – tāds raksturīgo īpašību kopums, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu patērētājiem nodrošina iespēju atšķirt ar šo preču zīmi marķētās preces vai pakalpojumus no tādiem, kuriem ir cita izcelsme, un to preču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.
Ko nozīmē preču zīmes reģistrēšana – kādas ir tiesības tā īpašniekam, un kas ir jāievēro citiem, attiecībā pret reģistrēto preču zīmi?
Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības pieņemt lēmumus par tās izmantošanu. Proti, preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Savukārt citiem ir jāievēro noteiktās tiesības uz preču zīmi, un jebkura tās izmantošana komerciālos nolūkos/komercdarbībā bez preču zīmes īpašnieka sniegtas atļaujas ir uzskatāma par pārkāpumu.
Preču zīmēm ir konkrēts aizsardzības periods – tie ir 10 gadi, un tuvojoties termiņa beigām, tas ir jāpagarina. Ja tas netiek darīts, preču zīme ir uzskatāma par brīvi izmantojamu.
Kas notiek pēc tam, kad preču zīme ir reģistrēta? Vai ir tiesības apstrīdēt tās reģistrēšanu?
Jā, pēc tam, kad preču zīme ir reģistrēta un ir publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā, noteikts trīs mēnešu periods, kura laikā pret šo reģistrāciju var iesniegt iebildumus Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē. Preču zīmei “LĪVI” iebildumu periods ir noteikts līdz šī gada 20. novembrim ieskaitot.
Ikviens, kurš uzskata, ka nav ievērotas valsts vai sabiedrības intereses (absolūtie atteikuma pamati, kurus, pie lēmuma pieņemšanas par preču zīmes reģistrēšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir izvērtējuši Patentu valdes preču zīmju eksperti) var iesniegt attiecīgu iebildumu. Taču, ja iebilduma pamats ir kādas agrākas tiesības, tad iebildumu var iesniegt personas, kas ir agrāku preču zīmju, plaši pazīstamu preču zīmju vai citu agrāku tiesību īpašnieki vai viņu tiesību pārņēmēji. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izskata šādus ārpustiesas strīdus.
Ja preču zīmes reģistrācija tiek atstāta spēkā, tad ikvienam, kas gribēs izmantot preču zīmi “LĪVI” saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, tas būs jāsaskaņo ar tās tiesisko īpašnieku – Juri Pavītolu.
Kas notiek ar ”LĪVU” kādreizējām dziesmām – vai tās arī nedrīkstēs izpildīt bez Jura Pavītola atļaujas?
Preču zīme (šajā gadījumā grupas nosaukums “LĪVI”) un autortiesības uz dziesmu izpildīšanu ir divas atšķirīgas lietas. Preču zīmi “LĪVI” nedrīkstēs izmantot bez tā īpašnieka piekrišanas, proti, citi mākslinieki nedrīkstēs izmantot grupas “LĪVI” nosaukumu.
Savukārt dziesmu izpildīšana ir saistīta ar autortiesībām, ko uzrauga Kultūras ministrija. Autoram pienākas atlīdzība par katru darba izmantošanas reizi un katru darba izmantošanas veidu.
Brīdī, kad dziesma tika sacerēta vai ierakstīta, tās sacerētāji jeb autori saucās “LĪVI”, līdz ar to neviens nevar aizliegt viņiem vai citiem to norādīt.
Saskaņā ar Autortiesību likuma 14. pantu Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti. Tāpat šī likuma 48. pants noteic: Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām attiecībā uz savu izpildījumu un fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksēto izpildījumu ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs.
Preču zīmi nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, taču tas neaizliedz šo nosaukumu pieminēt publikācijā. Arī izdodot DVD vai grāmatu, tā nebūs jāsaskaņo ar J. Pavītolu, jo nav aizliegts norādīt dziesmas sacerētāju vai izpildītāju. Drīkst izmantot apzīmējumu Līvi, lai aprakstītu grupas līdzšinējo daiļradi, protams, darot to godprātīgi. Tomēr jāatceras, ka preču zīmes īpašnieks var aizliegt izmantot nosaukumu vārdu LĪVI kā grupas nosaukumu, tostarp gadījumos, ka tiek radīti jauni ieraksti, proti, ja līdzšinējās grupas mūziķi gribēs izdot jaunu dziesmu, tā nevarēs būt grupas LĪVI dziesma, ja vien tas nebūs saskaņots ar J. Pavītolu.
Kā ir ar mūzikas izdevumiem, kas ir saistīti ar tautību līvi – piemēram, kāda folkloras kopa izdod līvu tautasdziesmas?
Līvu tautasdziesmas ir folklora – kultūras mantojums, un tas nekādā veidā nav saistīts ar reģistrēto preču zīmi “Līvi”. Attiecīgi tas nozīmē, ka nevienam nav aizliegts izmantot vārdu ‘līvi’, ja vien runa nav par reģistrēto rokgrupas nosaukumu.
Vai grupa “LĪVI” var mainīt nosaukumu uz līdzīgu?
Aizliegt lietot var ne tikai identiskus, bet arī līdzīgus apzīmējumus (piemēram, izmantot nosaukumu L.Ī.V.I). Taču preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai lietot ziņas un norādes par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām. Tāpēc attiecībā uz līvu jeb lībiešu dziesmām nevienam nevar aizliegt lietot apzīmējumu “līvu dziesmas”. Izmantojot tautības “līvi” apzīmējumu, nedrīkst maldināt sabiedrību, izpildot līdzšinējās grupas “Līvi” dziesmas, jo tā var tikt uztverta kā negodprātīga rīcība.
