Foto: LETA

Ja līdz trešdienai netiks atjaunota e-veselības pilnvērtīga darbība, ģimenes ārstu asociācija to boikotēs 1

Pēc atkārtotiem traucējumiem e-veselības sistēmā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) aicināja līdz trešdienai atjaunot tās pilnvērtīgu darbību – pretējā gadījumā tā būtu lūgusi ģimenes ārstiem boikotēt e-veselības izmantošanu līdz brīdim, kad tā nesāks strādāt bez sarežģījumiem, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

NVD pārstāve Sintija Gulbe aģentūrai LETA apstiprināja, ka šodien, kopš plkst.15.05 e-veselības sistēmā darbnespējas lapas moduļa darbība ir atjaunota.

Tomēr LĢĀA prezidente informēja, ka traucējumi bija novērojami 17. un 18.februārī, lai gan par tiem tika ziņots atbildīgajām iestādēm. Vienlīdz būtiski ir arī tas, ka divas dienas nebija iespējams e-veselībā ne atvērt, ne noslēgt e-darbnespējas lapas, savukārt e-receptes izrakstīt varēja tikai epizodiski, stāstīja Veide.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nenoslēgtas, neatvērtas darbnespējas lapas krājas kaudzēm

LĢĀA prezidente klāstīja, ka pagājušajās dienās pieredzētie traucējumi e-veselības funkcionēšanā ir radījuši pamatu atkārtotām bažām no ģimenes ārstu puses. “Neatvērtas un nenoslēgtas darbnespējas lapas krājās kaudzēs. Pacienti nevar saņemt ne medikamentus, ja nav izsniegta papīra recepte un konkrētā brīdī e-veselība nedarbojas, kā arī samaksu par darbnespējas periodu,” uzsvēra Veide.

Lēmumu par iespējamu platformas boikotēšanu LĢĀA pamato ar to, ka e-veselības sistēma ir ieviesta jau divus gadus, tomēr tā joprojām turpina darboties ar būtiskiem traucējumiem. Neesot līdzējusi arī pagājušā gada beigās Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktā sistēmas pāreja uz jaunākiem serveriem un citi ar sistēmas stabilitāti un ātrdarbību saistītie tehniskie darbi.

4.februāra vēstulē atbildīgajām valsts iestādēm LĢĀA lūdza novērtēt ieviestās e-veselības sistēmas dzīvotspēju ilgtermiņā, tostarp vai šo sistēmu būtu jēgpilni un lietderīgi attīstīt. Vienlaikus ģimenes ārsti mudina izvērtēt iespēju norakstīt e-veselības projektu, lai tā vietā veidotu jaunu, “mūsdienām atbilstošu valsts e-veselības sistēmu”.

Vēstulē asociācija norāda uz “e-veselības neapmierinošo darbību, kura aizvien vairāk rada bažas par tās dzīvotspēju un lietderību tajā ieguldīt finansējumu turpmākai attīstībai”.

Vienlaikus LĢĀA prezidente mudina ņemt vērā, ka šī gada 23.janvārī asociācija ir saņēmusi NVD atbildi uz LĢĀA pagājušā gada 10.decembra vēstuli “Par e-veselības sistēmas portāla darbības pasliktināšanos”, kurā NVD skaidro, ka “lai uzlabotu sistēmas darbību, NVD veica sistēmas pāreju uz jaunākiem serveriem un citus ar sistēmas stabilitāti un ātrdarbību saistītus tehniskos darbus kā rezultātā kopš 2019.gada 27.decembra sistēmā nav novēroti traucējumi un sistēma darbojas stabili”.

Reklāma
Reklāma

Tomēr, LĢĀA 4.februāra vēstulē tiek minēts, ka, neskatoties uz veiktajiem tehniskiem darbiem, ģimenes ārsti novēroja valsts e-veselības sistēmas darbības būtiskus traucējumus arī šogad vismaz 14., 21., 24. un 31.janvārī, kā arī 4. februārī.

LĢĀA vēstulē tiek minēts, ka arī NVD norādījusi uz dīkstāvēm pēc 27.decembra. 31.janvārī NVD e-veselības atbalsta dienests asociācijai ziņojis, ka “31.janvārī, laikā no plkst.7.27 līdz 9.35 un laikā no plkst.9.44 līdz 2.26 tika novēroti sistēmas darbības traucējumi darbnespējas lapu modulī, kā arī laikā no plkst.12.26 līdz 13.17 tika novēroti sistēmas darbības traucējumi e-veselības portālā, taču darbnespējas lapu modulī vēl ir iespējami traucējumi.”

“Lāpās” ar papīra receptēm

NVD pārstāve Sintija Gulbe aģentūrai LETA apstiprināja, ka no pirmdienas, 17.februāra, līdz otrdienai e-veselības sistēmā bija traucēta e-darbnespējas lapas moduļa darbība, kas varēja ietekmēt arī citu e-veselības funkcionalitāšu, piemēram, e-recepšu moduļa darbību.

NVD atgādina, ka gadījumā, ja e-veselības sistēmas darbībā ir traucējumi un pacientam nepieciešams izrakstīt e-recepti, ārsts ir tiesīgs to izrakstīt papīra formā. Šīs receptes elektronizēšanu jeb ievadi e-veselības sistēmā veiks aptiekā, tiklīdz tas būs iespējams.

Savukārt, ja nepieciešams atvērt e-darbnespējas lapu, ārsts var veikt atzīmi par traucējumiem pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atvērt e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot e-veselības sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

Gadījumā, ja iedzīvotājam e-receptes zāles ir nepieciešamas steidzami, NVD aicina iedzīvotāju sazināties ar savu ģimenes ārsta praksi, lai konsultētos par iespēju saņemt papīra recepti vai vērsties pie dežūrārsta, kas sniedz medicīnisku palīdzību ārpus ģimenes ārstu darbalaika un tāpat kā ģimenes ārsti ir tiesīgi izrakstīt darbnespējas lapas un receptes.

Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība, iedzīvotāji aicināti vērsties tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai sazināties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Jautājumu gadījumā par e-veselības pakalpojumu izmantošanu, kā arī par ieteicamo rīcību sistēmas tehnisku traucējumu gadījumā, NVD aicina zvanīt e-veselības lietotāju Atbalsta dienestam katru dienu no plkst.8 līdz 20. Iedzīvotāji tiek aicināti zvanīt uz numuru 67803300, savukārt speciālisti – 67803301.

Jau ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nesen pauda bažas par e-veselības projektu, norādot uz NVD statistikas datiem kas liecina, ka pērn decembrī sistēmas darbībā tika konstatēti 233 dīkstāves gadījumi. NVD pārstāve Līga Voitkeviča skaidroja, ka sistēmas dīkstāves gadījumi radušies, jo notika sistēmas uzlabojumi.

LĢĀA prezidente toreiz pauda bažas par decembra dīkstāvēm e-veselības sistēmā, tādējādi akcentējot sekas, kādas uz pacientiem un ārstniecības personālu atstāj šādi sistēmas traucējumi, piebilstot, ka tādā gadījumā tradicionālā recepšu izrakstīšanas metode ir daudz drošāka.

Atspēkojot minēto kritiku, NVD direktors Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām pozīcijām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.