“Ja lidos virsū bumba, jūs domāsiet, vai pagrabā ir ūdens?” Josts un Pūce aizsvilstas par patvertņu ierīkošanu 60
TV24 raidījumā “Rīga gatava?” starp Juri Pūci, partijas “Latvijas attīstībai” (LA) priekšsēdētāju, un Nilu Jostu, RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputātu (JV) izcēlās emocionāla diskusija, kad runa bija par pagrabu-patvertņu ierīkošanas jautājumu.
Diskutējot par civilo aizsardzību Rīgā un iedzīvotāju gatavību krīzes situācijām, Nils Josts, izmantojot izdevību, sacīja: “Cepuri nost to cilvēku priekšā, kuri nenodarbojas ar nepārtrauktu ministriju un pašvaldību mājaslapu lasīšanu un normatīvo aktu gaidīšanu, bet nokāpj lejā uz savu pagrabu un sakārto to. Ja tas ir sakārtots, ja durvis turas, ja sijas turas, tur nevajag nekādus būvnormatīvus. Uzbrukuma gadījumā tas viss pasargās. Un nevajag pārspīlēt ar kaut kādām izmērītām dubultsienām un tā tālāk. Patvertnēm piemērotas telpas ir arī pazemes autostāvvietas, tas viss ir jāizmanto, nevis jāgaida kaut kādi zīmējumi.”
Juris Pūce norādīja, ka Josts “nav lasījis to būvnormatīvu, ko divarpus gadus mēs valstī apspriežam, jo tajā būvnormatīvā rakstīts, piemēram, ka ir vajadzīgs ūdens, ūdens pieeja šajā pagrabā, un, ja pagrabā nav ūdens, tad tas ir jāievelk. Un pamēģiniet ievilkt ūdeni pagrabā bez saskaņota būvprojekta.”
Josts uzreiz deva atbildi pretī: “Bet tad, kad jums lidos virsū, es atvainojos, tā nekad nenotiks, bet, ja lidos virsū, jūs domāsiet – tur pagrabā nav ūdens, palikšu dzīvoklī?”
“Mums joprojām staigā apkārt būvinspektori un pie kādas nelikumīgas darbības liek sodus,” uzvilcies skaidroja Pūce, minot piemēru, ja tiek ievilkts ūdens bez projekta.
“Es domāju, ka viena no nopietnākajām problēmām ir tāda, ka mēs esam baigo laiku patērējuši. 2022. gadā cilvēku gatavība, enerģija bija daudz augstāka nekā tā ir tagad. Tas ir objektīvi – cilvēki pierod pie visiem apdraudējumiem, krīzes sajūta samazinās, tev nav sajūta, ka tas ir obligāti jādara, kaut kā liekas, ka pats par sevi viss uzsūksies. Toreiz – 2022.,2023. gadā varēja izdarīt daudz vairāk, nevis tāpēc, ka kaut ko liktu darīt, bet tāpēc, ka cilvēki, nedaudz viņus pamudinot, paši būtu gatavi darīt. Tas diemžēl tika palaists garām,” pieminēja Pūce.
