Ja ļauj sevi ieslēgt, izvērtē drošību. Cik pasargāts cilvēks ir izlaušanās spēles laikā 0
Pēc traģiskā notikuma Polijā, Košalinas pilsētā, kad izlaušanās spēles laikā ugunsgrēkā dzīvību zaudēja piecas meitenes, arī Latvijā vairāk pievērsta uzmanība drošībai šādās izklaides vietās. Kamēr pārbaudes spēļu vietās veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ko par drošības pasākumiem savā biznesā var teikt paši uzņēmēji? Vai telpās, kurās spēles dalībnieki tiek ieslēgti apmēram uz stundu, viņi var justies pasargāti?
“Ja esi starp uzņēmumiem, kas ieslēdz spēlētājus bez vienkāršiem līdzekļiem, lai sevi atbrīvotu ārkārtas situācijā, pienācis laiks mainīties,” tā šā gada sākumā, atsaucoties uz Košalinas nelaimi, publikācijā mājas lapā “Room Escape Artist” raksta nozares speciālisti Liza un Devids Spairas. Autori atzīst, ka drošība spēļu telpas ilgstoši atrodas viņu uzmanības lokā, jo negadījumi ar dalībniekiem notikuši arī līdz šim. Gadiem ilgi esot runājuši uz skatuves konferencēs un rakstījuši publikācijās par savām bailēm, kas varētu notikt, ja kādu dienu izlaušanās telpā sāksies ugunsgrēks, cerot uz spēļu rīkotāju atbildības sajūtu un atbilstošiem piesardzības pasākumiem, bet noticis pats sliktākais scenārijs.
Polijas gadījums parāda, ka risks atrasties aizslēgtā istabā var būt milzīgs, ja uzņēmējs nav pilnībā parūpējies par klientu drošību. Izlaušanās spēles jeb kvesta telpa Košalinas pilsētā, kuru 15 gadus vecās meitenes bija nolēmušas apmeklēt par godu draudzenes dzimšanas dienai, atradās kādā privātmājā. Pēc dažādiem ziņu avotiem, šķiet, uzsprādzis gāzes balons un sācies ugunsgrēks, taču spēlētājām nav bijusi iespēja pašu spēkiem izkļūt no degošās ēkas un viņas nosmakušas tvana gāzē. Varas iestādes nekavējoties uzsāka spēļu istabu pārbaudi, no 300 apsekotajām vietām 13 atklāja ugunsdrošības pārkāpumus un slēdza. Polijā šo izklaides veidu iecienījusi tieši jaunā paaudze, valstī darbojas vairāk nekā tūkstotis spēļu istabu.
VUGD pārbaude nebiedē
Latvijā ar šādu biznesu nodarbojas apmēram 30 kompānijas, rīkojot kvestus 70 istabās. Vietām, kur tiek sniegti „izlaušanās spēļu“ pakalpojumi, nav noteiktas speciālas ugunsdrošības prasības, tāpēc šajās telpās, ņemot vērā izklaides pasākuma specifiku, jāparedz tādi ugunsdrošības risinājumi, kas nav pretrunā ar Ugunsdrošības noteikumiem,“ skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti. VUGD sola janvāra beigās ziņot par izlases kārtībā veiktās kontroles rezultātiem. Tāpat jāīsteno citas ugunsdrošības prasības. Piemēram, jāizstrādā ugunsdrošības instrukcija, kur jāapraksta attiecīgajās telpās paredzētie ugunsdrošības risinājumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā. Ar ugunsdrošības instrukciju jāiepazīstina visi nodarbinātie, savukārt, kārtību, kādā ar iepazīstina personas, kas nav nodarbinātie, šajā gadījumā izlaušanās spēļu dalībnieki, nosaka pakalpojuma sniedzējs. Telpas jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem un, ja nepieciešams, ugunsaizsardzības sistēmām, jāveic elektroinstalācijas pārbaude u.c.
Kā noskaidroja “Mājas Viesis”, VUGD speciālisti jau apciemojuši vienu no lielākajiem kvestu rīkotājiem – uzņēmumu “Real Quest”, kas kādā Vecrīgas namā iekārtojis astoņas spēļu istabas un vienlaikus var nodrošināt izklaidi 45 cilvēkiem. Šajā biznesā “Real Quest” uzsācis darbību 2015. gadā, kopējais apmeklētāju skaits trīs gados sasniedzis dažus tūkstošus, līdz šim negadījumu nav bijis, apliecina uzņēmuma menedžere Natālija Boreiko. Klienti pie viņiem varot justies pasargāti, jo uzņēmums ierīkojis telpas ar avārijas izejām, uzstādījis ugunsdrošības aprīkojumu – signalizāciju, ugunsdzēšamos aparātus – un atbilstošu informāciju, kā arī tehniskās iekārtas – rācijas un videokameras saziņai ar dalībniekiem un istabu novērošanai. “Ārkārtas situācijā spēļu operators atvērs galvenās durvis no ārpuses trīs sekunžu laikā, no iekšpuses tās var atvērt paši spēlētāji ar atslēgu, kura atrodas viegli pieejamā un labi pamanāmā kastītē pie katras istabas galvenajām durvīm,” skaidro menedžere. Viņa uzskata, ka visi nosauktie pasākumi ir pietiekami, lai uzņēmuma darbību vērtētu kā klientiem drošu, tāpēc neredz vajadzību pēc papildu prasībām no valsts puses. “Real Quest” vēl neesot saņēmis no VUGD oficiālu ziņojumu par pārbaudes rezultātiem, taču no sarunas ar dienesta pārstāvjiem bijis noprotams, ka nopietni pārkāpumi, kas draudētu ar uzņēmuma darbības apturēšanu vai soda sankcijām, nav konstatēti.
Par stingrākām prasībām domas dalās
Arī “Escape Room” pārstāvis uzņēmējs Aigars Tampe ir drošs par veiktajiem ugunsdrošības pasākumiem savās telpās Brīvības ielā un pārliecināts, ka VUGD pārbaudē nepatīkamu pārsteigumu nebūs. Spēļu istabas ierīkotas pēc Anglijā iegādātas, arī citās valstīs novērtētas franšīzes, kurā līdzās spēles scenārijam un telpu aprīkojumam, uzdevumiem un mīklām, kas jāatrisina, lai izkļūtu no istabas, norādīti arī obligāti papildu drošības noteikumi. “Pirms katras spēles administrators dalībniekus instruē par noteikumiem un drošības pasākumiem, brīdinot, ka jebkurā brīdī komanda vai spēlētājs var atstāt telpas. Atliek tikai nospiest trauksmes pogu, kas atrodas istabas iekšpusē pie durvīm,” stāsta A. Tampe. Spēles gaitu darbinieks vēro monitorā, saziņa ar dalībniekiem notiek pa rāciju. Vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš pastāv bizness, trauksmes pogu izmantojuši tikai pāris cilvēki, kas pasākumu ātrāk beidza saguruma dēļ.
Kā uzņēmējam esot grūti aptvert notikušo Polijā. Gadījumu savā starpā pārrunājuši un nosprieduši, ka viņu telpās kaut kas tāds nav iespējams. Arī A. Tampe pauž pārliecību, ka papildu drošības prasības nav nepieciešamas.
Citās domās ir kompānijas “kvesti.lv” vadītājs Dzintars Larčiks. “Valsts institūcijām vajadzētu izstrādāt normatīvus, kas uzliek par pienākumu visiem uzņēmējiem savās izlaušanās spēļu istabās ierīkot avārijas izejas slēdzi jeb trauksmes pogu, kuru nospiežot durvis automātiski atveras. Slēdzim jāatrodas spēlētājiem ātri un viegli pieejamā vietā, lai viņi paši var izkļūt no telpas.”
Kopumā kvestus Latvijā viņš vērtē kā spēlētājiem diezgan drošu pasākumu, jo aprīkojumā parasti netiek izmantoti asi vai viegli plīstoši priekšmeti, rīkotāji pabrīdina dalībniekus par iespējamiem riskiem vecuma vai veselības dēļ un drošības pasākumiem. Vēlams, ka paši spēlētāji iepriekš izlasītu atsauksmēs, ko par konkrēto kvestu saka cilvēki, kas to ir spēlējuši, un pievērstu uzmanību savai drošībai, uzsver Dz. Larčiks.
Kā stāsta uzņēmēji, nelaime Polijā nav samazinājusi apmeklētāju skaitu Latvijas spēļu istabās, tikai retu reizi kāds pirms kvesta pieminot drošību un arī tad vairāk joka pēc.
Izlaušanās spēles Latvijā
Izlaušanās spēle jeb kvests paredzēta nelielai cilvēku grupai, kurai slēgtā telpā apmēram stundas laikā, atrisinot uzdevumus, mīklas un atrodot apslēptas atslēgas, jātiek brīvībā.
Par pirmo dokumentēto kvesta vietu pasaulē parasti tiek minēta Japānas Kioto pilsēta, kurā izlaušanās spēle ar šādu nosaukumu notika 2007. gadā. Pirmizrādes tiesības piesaka arī Budapešta Ungārijā, taču trūkst pārliecinošas informācijas. Spēle visai strauji izplatījusies Ziemeļamerikā un Eiropā.
Latvijā pirmie kvesti parādījās 2014. gadā, ne visi bija pietiekami kvalitatīvi, tāpēc savu darbību drīzumā beidza.
Patlaban pie mums darbojas 70 izlaušanās spēļu istabas, lielākā daļa no tām atrodas Rīgā, pa kādai izveidotas arī Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.
Kvestu telpas parasti tiek iekārtotas ar īstiem priekšmetiem un ierīcēm, taču nupat Rīgā var apmeklēt arī virtuālās realitātes spēļu istabas, kad dalībnieks ar speciālu briļļu un pults palīdzību meklē izeju no mākslīgi konstruētas telpas.
Kvestus atbilstoši auditorijai iedala dažādos žanros, piemēram, iesācējiem, bērniem, ģimenes, biedējošie, kā arī norāda grūtības pakāpi. Izlaušanās spēļu scenārijus un aprīkojumu uzņēmēji rada paši vai iegādājas jau gatavus. Populāri ir kvesti, kuros izmantoti literatūras, kino, vēstures notikumu motīvi, piemēram, “Titāniks”, “Drakula”, “Alise Brīnumzemē”, “Karību jūras pirāti” un daudzi citi.
Portāla “kvesti.lv” un “roomescapeartist.com” informācija
