Ja Krievijas karaspēks iebruktu Latvijā, vai cilvēkiem būtu iespēja evakuēties? Analizē pulkvedis 359
Staļins Otrā pasaules kara laikā izdeva pavēli Nr. 428 par izdedzinātās zemes taktiku. Pašreizējā Krievijas taktika praktiski ir analoga – arī slauka visus ciematus nost, cilvēkus noslepkavo. Ja Latvijā iebruktu Krievijas karaspēks, vai cilvēkiem būtu iespēja evakuēties? Šādu jautājumu TV24 “Speciālizlaidumā” uzdevis kāds raidījuma skatītājs.
Atbildi viņam sniedzis Kaspars Pudāns, pulkvedis, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris: “Apgalvojums, ka viņi izmanto daudz ko, ko iepriekšējos karos, es daļēji varētu piekrist. Ne visās epizodēs, bet šī ir viena no epizodēm, ko mēs redzam.”
“Viņi nespēj kontrolēt savu aizmuguri, savu drošību un tad viņu risinājums ir vienkāršākais – visu neitralizēt un tādā veidā novērst.”
Pieskaroties tēmai, kā šāda tipa karš varētu attīstīties Latvijā, pulkvedis norāda, ka mēs šobrīd varam daudz ko secināt no Ukrainas pieredzes: “Skaidrs, ka katra situācija, cik ātri mēs būtu spējuši reaģēt un redzēt tos indikatorus, un lēmumus pieņemt par to, vai šāds uzbrukums tagad notiktu pret Baltijas valstīm, Latviju, tad, protams, masveidā mēs skatītos uz iespējām evakuēt no paredzamajām zonām, kur šī karadarbība notiktu, iedzīvotājus.”
Bet jāņem vērā, kādus resursus tas varētu paņemt. Tas vairs nebūtu tikai bruņoto spēku uzdevums, būtu jāgatavojas arī citiem uzdevumiem, ja šādi lēmumi tiktu pieņemti.
“Zinām, ka mums šis operacionālais dziļums nav tik liels. Vienlaikus es piekrītu, ka mēs varam rēķināties ar to, kur nebūs paspēts vai būs palikuši.. šādas sekas var būt.”
Vai, redzot Ukrainas situāciju, Latvijā tiks koriģēti civilās aizsardzības un evakuācijas plāni?
Pudāns atbild: “Tas aktīvi jau šobrīd tiek darīts. Daudz jautājumu bija, kas ir ar bumbu patvernēm un līdzīgiem jautājumiem, šie paši evakuācijas jautājumi daudz kur izskanējuši.”
“Es negribu teikt, ka par to nebija domāts iepriekš, par evakuāciju un tamlīdzīgi, šādi civilās aizsardzības plāni, tie gan valstiski, gan pašvaldībās ir skatīti. Var būt ne tik aktīvi un saprotoši varbūt par tādu apdraudējumu kā kara situāciju, kad tas ir visaptveroši, nevis tikai vienā apgabalā vai vienā reģionā.”
