Ja malkas krāsnīm un kamīniem jāsaka nē, kādas ir alternatīvas? 4
Vēl pagājušās vasaras vidū cietā kurināmā krāšņu īpašniekus pamatīgi uztrauca iecere dzīvokļos un mājās noteikt, ka krāšņu un kamīnu apkure lielākajās Latvijas pilsētās jānomaina pret videi draudzīgāku.
Ieceres reālais izpildījums joprojām ir visai neskaidrs, īpaši tāpēc, ka sociālajām vajadzībām valsts un pašvaldību atbalsts bieži vien ir tāls un grūti sasniedzams, bet malkas apkure visbiežāk ir to cilvēku mitekļos, kuru rocība nav visai liela.
Jānovērš nepilnīga sadegšana
Tāpat maz ticams, ka būs iespēja plaši attīstīt esošos centrālapkures tīklus. Kādas ir alternatīvas pilsētās, ja malkas apkurei tomēr būs jāsaka nē. To Praktiskajam Latvietim skaidro Elektrum energoefektivitātes centra speciālists Anrijs Tukulis.
Jāsaprot, ka nav paredzēts aizliegt krāšņu apkuri kā tādu. Lielākās kurtuvēs, piemēram, ražošanas uzņēmumos, sadegšanas produkti, pirms tie nonāk atmosfērā, tiek attīrīti. Lielākā problēma individuālajās malkas krāsniņās ir nepilnīga kurināmā sadegšana.
Veidojas oglekļa un slāpekļa oksīdi, tāpat gaisā izplūst liels daudzums sīku putekļu daļiņu, kas ar laiku kaitē veselībai. Īpaši tas jūtams bezvēja vakaros vecākajās pilsētas daļās, kurās lielai daļai ēku ir malkas apkure.
Granulu un šķeldas katlos sadegšanas procesā tiek nodrošināta precīzāka gaisa un kurināmā attiecība, līdz ar to degšana ir efektīvāka un kaitīgo vielu veidojas mazāk.
Tehnoloģija arī mājsaimniecībām
Pašlaik Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti ir izstrādājuši dūmgāzu attīrīšanas iekārtu. Jaunajai tehnoloģijai dots nosaukums “miglas aparāts”.
Tajā dūmgāzes tiek apsmidzinātas ar šķidrumu, kas uzņem siltumu, ko iespējams izmantot, savukārt fizikālu procesu dēļ pilieni aplīp ar sīkajām putekļu daļiņām, tādā veidā tās attīrot. Šādas iekārtas būtu izmantojamas arī nelielām apkures ierīcēm.
Populārākie – gāze un granulas
Latvijā populārākie apkures veidi ir granulas un dabasgāze. Lai gan dabasgāze nav atjaunīgais energoresurss, tomēr tās sadegšanas procesā veidojas salīdzinoši maz kaitīgo emisiju. Arī jaunākās paaudzes gāzes kondensācijas apkures katli ir energoefektīvāki (~ 8%) par savulaik izmantotajiem.
Protams, dabasgāzi nav iespējams izmantot, ja nav piegādes tīklu, kuru ierīkošana ir samērā dārga. Iespējams, var izmantot sašķidrināto gāzi, taču izmaksas, ierīkojot no nulles, tāpat būs visai lielas.
Tāpat granulu katliem ir visai labi emisiju rādītāji, tiem nav nepieciešama bieža apkope, vien regulāri – parasti reizi nedēļā – tvertnē jāpapildina granulu krājums un jāizgrābj pelni. Šādu katlu nebūtu grūti papildināt ar kompaktu dūmgāzu attīrīšanas ierīci.
Visai perspektīva varētu būt siltumsūkņu tehnoloģija, kas ar laiku kļūst arvien pieejamāka cenas ziņā un spēj nodrošināt siltumu arī tad, kad gaisa temperatūra pazeminās zem –20 grādiem. Ir gan zemes, gan gaisa siltumsūkņi.
Protams, siltumsūkņu mīnuss – ja pazūd elektroenerģija, tad siltuma nav. Tāpat šī ierīce ir visefektīvākā, ierīkojot siltās grīdas, kurās nav nepieciešama tik augsta siltumnesēja temperatūra kā apkures radiatoros.
Apkure, izmantojot tikai elektrību, būs visdārgākā alternatīva. Lai kādu risinājumu izvēlētos, vienlaikus jādomā arī par ēkas siltināšanu, lai novērstu siltuma zudumus.
