“Ja ko darām, tad tam jābūt izrunātam!” Pirms Covid-19 ierobežojumu izmaiņām Kariņš uzklausīs ekspertus 27
Pirms lemt par kādu noteiktu ar Covid-19 saistītu ierobežojumu mazināšanu vai pastiprināšanu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēlas uzklausīt epidemiologus un ekspertus.
Vaicāts, vai dienaskārtībā ir jautājums par atļauju mazo veikalu tirgotājiem no 9.marta atsākt visu preču tirgošanu, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš norādīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas par jebkādām izmaiņām sākotnēji viņš gaidīs ekspertu ieteikumus un tad to plāno izdiskutēt, balstoties uz ekspertu sniegtajiem faktiem.
Rīt, 2.martā, valdības un Krīzes vadības kopsēdē plānots uzklausīt ekspertus par to, kāda ir kopējā situācija ar pandēmijas izplatību Eiropā un Latvijā, un tad, balstoties uz šo informāciju, valdība varētu lemt tālāk, skaidroja premjers.
Pēc viņa paustā, valdība ir lēmusi vēl neskatīt jautājumu par atļauju mazo veikalu tirgotājiem no 9.marta atsākt visu preču tirgošanu, jo ir svarīgi saprast, kas notiek ar Covid-19 saslimstību kopumā, kā arī jaunā vīrusa paveida izplatību. Ministru prezidents atzīmēja, ka vīrusa paveidi ir izmainījuši saslimstības situāciju daudzās valstīs, tostarp arī mirstības un hospitalizācijas gadījumu skaitu.
Savukārt, vaicāts, vai otrdien valdībā gaidāms kāds konceptuāls lēmums par stingrākiem ierobežojumiem, ko ceturtdien vēl pieprecizētu, premjers uzsvēra, ka vēl ir pāragri par to runāt, jo viņš nav iepazinies ar jaunākajiem datiem un ekspertu ieteikumiem.
Kariņš uzsvēra, ka rīt, 2.martā, būs faktu konstatēšana, kā arī tiks uzdoti jautājumi un saņemtas atbildes par faktisko situāciju. Tāpat viņš norādīja, ka, iespējams, ir nepieciešams izstrādāt dažādus rīcības virzienus, un, kad tie būs, valdība par tiem arī lems.
“Pats esmu ilgāku laiku argumentējis, ka nevajag sasteigt un raustīt lēmumus. Ja ko darām, tad tam jābūt izrunātam,” atzīmēja politiķis, vienlaikus piebilstot, ka valdība izvērtē situāciju, kas mēdz būs mainīga, un “mainīgiem apstākļiem jāpielāgo rīcība”.
No viņa teiktā izriet – ja būtu “plašākā veidā” jāmaina rīcība, viņš negribētu, ka tas notiktu no pirmdienas uz otrdienu, bet tiktu izdiskutēts otrdien valdības un Krīzes vadības kopsēdē, kā arī trešdien stratēģiskās vadības padomē.
Savukārt atbildot uz jautājumu, vai partijas ir atvērtas ierobežojumu pastiprināšanai, ja pieaugs Covid-19 jaunā paveida gadījumu skaits, Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks norādīja, ka viņa frakcija ir atvērta šādām diskusijām, uzklausot ekspertu priekšlikumus par to, kā labāk un pareizāk rīkoties. Arī premjers atzīmēja, ka rīt gaidāma valdības un Krīzes padomes kopsēde, kurā uzklausīs ekspertus, arī par jaunā paveida izplatību, un lems kā šajos apstākļos vislabāk rīkoties.
Savukārt Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) minēja, ka, viņaprāt, krīzes situācijā svarīgākais ir tas, lai cilvēki būtu pārliecināti, ka lēmumu pieņēmējiem ir plāns. Viņaprāt, svarīgi, lai lēmumi netiktu “raustīti”, un tie būtu pietiekami laicīgi, lai cilvēkiem nebūtu divu dienu laikā jāsagatavojas lielām pārmaiņām. Viņš vairāk uzsver šo aspektu, nekā luksafora principu.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva norādīja, ka luksofora principam ir jāseko, jo, ja saslimstība pieaug un izplatās jaunais vīrusa paveids, tad nav daudz citu plašu iespēju. AP frakcija vēl iekšēji diskutē par šo jautājumu, bet deputāti kopumā uzskata, ka jāseko pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā Ministru kabinetā iepriekš pieņemtiem principiem, norādīja Golubeva.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) pauda, ka jāsaprot, kāda ir veselības aprūpes sistēmas kapacitāte. Jāzina ne tikai, cik gultas Covid-19 pacientiem varam nodrošināt, bet arī kāda ir medicīnas iestāžu darbinieku iespēja sniegt palīdzību gan ar Covid-19 saslimušajiem cilvēkiem, gan visiem citiem akūtajiem pacientiem, uzsvēra Petraviča.
Tāpēc, izvērtējot ierobežojumus, šie jautājumi ir jāņem vērā, ekonomiskās vajadzības salāgojot ar veselības aprūpes kapacitāti, izriet no labklājības ministres pirmdien paustā.
