Ja ķeizargrieziens ir neizbēgams – kā to pārdzīvot iespējami saudzīgāk 0
Ir situācijas, kad mazulim piemērotāk ir nākt pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, jo ir kādas veselības problēmas mammai, īpašs placentas novietojums vai bērna guļa, kurā viņš nevar dzimt vai citi iemesli.
Jau iepriekš rakstījām par to, kādi ir ķeizargrieziena operācijas riski un ieguvumi mātei un bērnam, kā arī par situāciju, kad sieviete operāciju izvēlas bez medicīniskām indikācijām.
Šoreiz par to, kā rīkoties, lai mazinātu disbalansu gan māmiņai, gan bērnam.
Runājot par seku mazināšanu (ņemot vērā jau iepriekš teikto – par to, ko bērns iegūst, piedzīvojot dabisku dzemdību procesu), psiholoģe, sistēmisko risinājumu speciāliste, Junga psihoterapeite apmācībā Iveta Gēbele (www.gimenei.lv) iesaka padomāt un sajust, kā bērnam iedot to, kā dzimšanas procesā pietrūcis.
Formula 1-2-3-4
1. – drošība, miers;
2. – spiedīgi apstākļi, trauksme, grūtības;
3. – iziešana, grūtību pārvarēšana, augstākais punkts;
4. – apbalvojums par uzvaru.
Minētā formula 1-2-3-4 būtu jāievieš ikdienas dzīvē, tā balstot un palīdzot bērnam attīstīties. Tāpat kā dzimšanā, arī dzīvē jābūt pieaugušā līdzdalībai visos četros punktos, jo pieaugušais ir kā “nesējraķete” (primārais impulss dzemdībās bērnam rodas no mātes un bērna savstarpējās sadarbības), kas dod impulsu kustībai. Piemēram, kad bērns sastopas ar kādu jaunu izaicinājumu, ļoti svarīga ir pieaugušā klātbūtne, jo tādā veidā bērns no vecākiem gūst “mīlestības hormonus”, kas sniedz pārliecību par sevi un ticību. Tas ir vajadzīgs visiem, bet jo īpaši “ķeizara bērniem”, kuriem šis emocionālais “piebarojums“ jādod visnotaļ lielā apmērā, tātad – nevis cenšoties viņus pasaudzēt, “izcelt“ no grūtībām, bet atkal un atkal iedrošināt ar tām tikt galā pašiem. Ķeizargrieziena operācija ir arī salīdzinoši ātrs process, kas ir šoks bērniņam, tāpēc pēc dzemdībām pieaugušajiem vēl kādu laiku būtu jārada dzemdi imitējoši apstākļi, maksimāla drošība, pēc kā bērnam vajadzētu piedzīvot primāro impulsu satikties ar lielo pasauli.
Dūla Linda Rozenbaha iesaka pirms ķeizargrieziena mazuli pamodināt, lai bērniņš dzemdību brīdī būtu pie pilnas apziņas. Labi, ja bērna stāvoklis un personāla atsaucība ļauj, ka mazulīti pieliek pie mammas vaidziņa, ka mammai pirms tam izstāstīts, kā operācija noritēs, varbūt pat vidē ir kaut kas sievietei pazīstams, teiksim, radio skan viņas iemīļotā radiostacija vai viņas izvēlēts mūzikas disks.
Iveta Gēbele atzīmē – ja skatāmies tīri fizioloģiski, sieviete, kura būs saņēmusi lērumu medikamentu un piedzīvojusi ķeizargrieziena operāciju, visticamāk, nebūs spējīga saviem spēkiem izveidot pirmo kontaktu ar mazuli (ne fiziski, ne emocionāli), tāpēc šeit īpaši nozīmīga ir tēva loma. Tētis varētu būt tas, kurš veido tik ļoti nepieciešamo pirmo tuvo acu kontaktu, palīdz bērniņam piekļūt pie māmiņas krūts un ir klātesošs gan mazulim, gan māmiņai līdz brīdim, kad sieviete būs spējīga pavisam apzināti veltīt savu uzmanību mazulim, skaidro Iveta Gēbele.
Dūla Linda Rozenbaha aicina tētus jautāt par iespēju piedalīties ķeizargrieziena operācijā – daudzviet tas ir atļauts. “Vislabāk, ja pēc operācijas, kad mazuli nodod tētim vai tuviniekam un kamēr mamma vēl operāciju zālē, tētis novelk vai atpogā kreklu, un plikiņš mazulis tiek uzlikts uz tēta kailās miesas. Viņš ir siltumā, drošībā, pie savējiem. Tā tiek nokopēta arī savējo mikroflora.
Var arī padomāt, kā saglabāt kādus iespaidus par pirmajiem bērna dzīves mirkļiem, piemēram, uztaisot kādu bildīti un vēlāk to rādot mammai. Taču svarīgi, lai tiktu atzīmēta mammas nozīmē, nevis – kā es te pirmais ar mazo biju, kā mēs te kopā ko darījām… Sievietei tas var būt ļoti sāpīgi. Var, piemēram, teikt – es visu laiku stāstīju mazulim par tevi, mēs ļoti ilgojāmies pēc tevis un gaidījām, es nobildēju bildīti, lai tev ir atmiņas par šiem brīžiem, mēs tevi ļoti mīlam,” dūla sniedz idejas. “Tiklīdz mamma ir atpakaļ, var mazuli, pieturot un palīdzot, likt uz vai pie viņas. Vecmāte vai māsiņa, vai kāds cits palīgs var palīdzēt sievietei bērnu pielikt pie krūts, jo viņa pēc atsāpināšanas var būt vēl apdullusi, var trūkt spēka mazuli noturēt.”
Gadījumos, kad ķeizargriezienam ir jābūt medicīnisku iemeslu dēļ, ezoteriķe un vēdiskā astroloģe Baiba Stūrīte iesaka – ja ir iespēja izvēlēties, nepilnā narkoze vienmēr būs labāka par pilno (tas pats – no medicīniskā aspekta). “Vēlams, lai māmiņa ir pie pilnas apziņas, kad bērniņu izceļ ārā. Mazuļa izdzīvošanas spēja ir lielāka, salīdzinot ar pieaugušo, tāpēc lieks uztraukums tikai traucēs. Protams, ķeizargrieziens kā jau jebkurš griezums traumē ķermeni gan fiziski, gan enerģētiski, bet, tā kā šajā gadījumā tas ir medicīniski nepieciešams, tad atveseļošanās process noritēs ātri.”
Tāpat kā jebkuram mazulim, arī tam, kuram pēc dzemdībām nācies būt nošķirtam no mammas, ir svarīgi tuvību un siltumu dot pēc tam. Ir pat kultūras, kur uzskata, ka pirmie trīs dzīves mēneši ir kā ceturtais grūtniecības mēnesis, kad bērnam joprojām jābūt cieši jo cieši blakus mammai, drošības sajūtas ieskautam.
