“Ja Kariņš kaut ko dusmīgāk pasaka, tad arī Levits kaut ko dusmīgāk pasaka.” Politologs par prezidenta lielāko problēmu 41
“Viņš diezgan redzami vairās no iekšpolitikas procesiem,” vērtējot Valsts prezidenta Egila Levita divu gadu darbu, televīzijas RīgaTV 24 speciālizlaidumā sacīja politologs Filips Rajevskis.
Rajevskis norāda, ka Levits vairāk ņem vērā premjerministru Krišjāni Kariņu, nevis sabiedrību.
“Ja Kariņš kaut ko dusmīgāk pasaka, tad arī Levits kaut ko dusmīgāk pasaka,” teic politologs, atgādinot, ka prezidentam tomēr vajadzētu būt daudz neatkarīgākam.
“Viņa izteiktās bailes un distancēšanās no iekšpolitikas virtuves, es domāju, ir tā lielā problēma,” rezumēja Rajevskis.
Jau vēstīts, ka šodien aprit divi gadi kopš Valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā.
Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka Levits kopš stāšanās Valsts prezidenta amatā 2019.gada 8.jūlijā ir īstenojis savu darbību virknē pamatvirzienu – demokrātijas kvalitāte, tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte, piederība; informācijas telpas un mediju politika, drošības politika, augstākā izglītība un zinātne, inovācijas un digitalizācija.
Prezidenta darbības pārskatā teikts, ka likumdošanas jomā Valsts prezidents pērn ir aktīvi izmantojis Satversmē paredzētās tiesības likumdošanas jomā.
Levits no 2020.gada 8.jūlija līdz 2021.gada 7.jūlijam izsludināja 308 likumus.
Tāpat Levits nācis klajā ar likumdošanas iniciatīvām, piemēram, Latviešu vēsturisko zemju likumu, grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot par atceres un atzīmējamās dienām 17.martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15.oktobri kā Valsts valodas dienu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2021.gada 3.jūlijā.
Valsts prezidents Saeimu rosināja pieņemt likumu par samazināto pievienotās vērtības nodokli preses izdevumiem un grāmatniecībai, šī likuma ierosinājums tiek izskatīts Saeimā. Tāpat Levits ierosinājis Saeimai izstrādāt un pieņemt likumu par Valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Saeima pērn arī atbalstīja Levita iniciatīvu veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pēc Valsts prezidenta priekšlikuma mazināt Krievijas telekanālu skaitu televīzijas pakās, piedāvājot plašāku kanālu izvēles iespēju Eiropas Savienības oficiālajās valodās proporcijā 80% pret 20%.
Pārskatā izcelta arī Levita aktīva iesaiste likumu uzlabošanā, tiekoties ar Saeimas komisijām, komisiju vai frakciju vadītājiem starp likumu lasījumiem parlamentā.
Piemēram, šādā formātā ir pārrunāta Latviešu vēsturisko zemju likumprojekta nepieciešamība, Satversmes tiesas spriedumu izpildei nepieciešamie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, arī jautājumi, kas skar mediju politiku.
Levits arī iniciējis diskusijas par augstskolu likuma pilnveidošanu, nepieciešamību no valsts puses atbalstīt komerciālos medijus informatīvās telpas stiprināšanai, Latviešu valodas attīstības politiku, Pretošanās kustības iedzīvināšanu vēsturiskajā atmiņā.
Tāpat Levits iedibinājis jaunu instrumentu – Valsts prezidenta viedokli par likumu, kas lietots gadījumos, kad nepieciešams izteikt Valsts prezidenta viedokli starp likumprojektu lasījumiem Saeimā, gan arī kopā ar likuma izsludināšanu, ja, piemēram, likumu pēc Satversmes nevar neizsludināt vai arī likums kopumā tiek akceptēts no Valsts prezidenta puses, bet Valsts prezidentam ir komentāri par likuma pieņemšanas gaitu, vai nākotnē ir nepieciešams darbs pie likuma iedzīvināšanas un citiem būtiskiem jautājumiem, kuros Valsts prezidents laikus vēlas pievērst deputātu un sabiedrības uzmanību. Valsts prezidenta viedoklī par pieņemto likumu tiek ietverts vērtējums par likuma saturu, ierosinājumi turpmākai regulējuma pilnveidei un arī ieteikumi tiesību piemērotājiem likuma piemērošanā.
Valsts prezidents paudis viedokli par abām valsts budžeta likumprojektu paketēm, Administratīvi teritoriālo reformu, grozījumiem Augstskolu likumā un Valsts aizsardzības mācības un jaunsardzes likumu.
Levits arī sniedza viedokļus par vairākiem Saeimas izskatīšanā esošiem likumprojektiem, piemēram, grozījumiem Augstskolu likumā un Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu. Valsts prezidenta viedoklis bija Saeimas deputātiem pieejams, arī strādājot ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu.
Levita prezidentūras otrā gada kopsavilkumā par tiesiskumu teikts, ka Valsts prezidents ir iedibinājis konstitucionālo orgānu regulāru sadarbību, viņš izveidoja “tieslietu piecinieku” – kopā ar tieslietu ministru, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un apakškomisiju priekšsēdētājiem tika vairākkārt pārrunāti akūti tieslietu jomas jautājumi. Viens no sarunu rezultātiem ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas novērš iespēju novilcināt tiesu sēdes.
Ārpolitikas jomā Valsts prezidents savu darbību īstenoja jaunos formātos atbilstoši pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem. Vairākas ienākošās un izejošās ārvalstu vizītes notika, tomēr daudzi starptautiski pasākumi tika atcelti vai pārcelti. To vietā Valsts p
Nacionālās drošības jomā Valsts prezidents sasauca un vadīja Nacionālās drošības padomes sēdes. Laika posmā no 2020.gada 8.jūlija līdz 2021.gada 7.jūlijam ir notikušas septiņas padomes sēdes.
Mediju politikas jomā Levits uzsvēris sabiedrisko mediju uzdevumu nodrošināt neatkarīgu un demokrātijā balstītu informāciju. Valsts prezidents pauda atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, lai tos atbrīvotu no reitingiem un ļautu pilnībā pildīt savu sabiedrisko uzdevumu.
Vēsturiskās atmiņas jomā Valsts prezidents aicināja Saeimu 17.martu noteikt par visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.
Bet valsts valodas jomā Levits rosināja Saeimu 15.oktobri pasludināt par Valsts valodas dienu.
Izglītības un zinātnes jomās Valsts prezidents vairākkārt tikās ar izglītības un zinātnes ministri, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadību, Rektoru padomes priekšsēdētāju un Rektoru padomes ģenerālsekretāru un augstskolu rektoriem, lai diskutētu par labākajiem risinājumiem augstskolu reformā un augstskolu pārvaldības jautājumos.
Otrajā prezidentūras gadā Valsts prezidents izskatīja apžēlošanas lūgumus par 106 notiesātajām personām. Par piecām notiesātajām personām apžēlošanas lūgumi tika atbalstīti un izdoti apžēlošanas akti. Savukārt par 101 notiesāto personu apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti.
