Kur Mežāres pagasta iedzīvotāji smeļas prieku šajās rudenīgi pelēkajās dienās? 0
Esot Krustpils novada Mežāres pagastā, iedzīvotājiem jautāju, kur viņi smeļas prieku šajās rudenīgi pelēkajās, pat drūmajās dienās?
Valija Zaļā, pagasta pārvaldes sekretāre: “Man nupat piedzima mazmeitiņa, tā ir jaunākā dēla ģimenes pirmā atvasīte Evelīna. Man šī ziņa deva tādu eliksīru, ka neredzu ne tumšo rudeni, ne kailos kokus. Tas man ir piektais mazbērniņš. Bet ceru sagaidīt vēl, jo man ir trīs bērni. Uzskatu, ka tas jebkurai normālai ģimenei ir optimāls bērnu skaits. Ja ir trīs – tā ir pilnība. Bērni augot viens otru papildina, cits no cita daudz iegūst.
Mani visi bērni šobrīd ir Latvijā, bet viņi pastrādāja arī ārzemēs. Vecākais dēls pelnīja naudu studijām. Meitai ārzemēs bija prakse, trīs vasaras pēc kārtas. Viņu tur ļoti gribēja paturēt. Bija labs darbs un laba alga, bet atgriezās mājās. Jaunākais dēls, pabeidzis augstskolu, veidoja savu zemnieksaimniecību. Bankas kredītu atteica, bet dāņu zemnieks, pie kura viņš bija strādājis, aizdeva naudu, uzrakstot līgumu uz parasta papīrīša.”
Anna Baklāne, uzņēmēja: “Man visiespaidīgākais, emocionālākais notikums bija mana 45. dzimšanas diena, uz kuru sapulcināju sev tuvus un mīļus cilvēkus. Man ir daudz radinieku, jo pati nāku no astoņu bērnu ģimenes. Ieradās visas māsas un brāļi ar savām ģimenēm, arī mamma. Ikdienā neiznāk bieži satikties, tāpēc man šis pasākums sagādāja milzu emocijas! Prieks, ka visi strādā, visiem ir darbs, taču bērniem ar darbu Latvijā ir grūtāk – divām māsām meitas strādā ārzemēs, tur izveidojušas arī ģimenes. Uz Mežāri mani atveda vīrs, te dzīvojam jau 26 gadus. Vadu mūsu ģimenes uzņēmumu – vietējo veikalu. Nodrošinām trīs cilvēkiem darba vietas. Veikaliņam jau 20 gadu, tikpat, cik manam jaunākajam dēlam. Viņš mācās Lauksaimniecības universitātē, bet meita studē medicīnu. Pati spēlēju teātri, dejoju – Mežārē ir jauns, plašs kultūras nams. Izveidojām arī sieviešu biedrību “Elpas”, tas būs brīvā laika pavadīšanas un sportošanas centrs.”
Jānis Pastars, Mežāres bibliotēkas vadītājs: “Man sagādā prieku šis rudens, jo ir silts un patīkams laiks. Esmu invalīds, kam jāizmanto palīglīdzekļi, tāpēc patīk, ja ielas nav slidenas un ir bez sniega, jo tad vieglāk un drošāk pārvietoties. Novembris bibliotēkā bijis notikumiem bagāts. Šis ir arī Ojāra Vācieša jubilejas mēnesis. Krustpils novada bibliotekāri apbraukāja visas novada bibliotēkas ar īpašu programmu, popularizējot dzejnieka daiļradi. Prieks par lasītājiem – gan latviešiem, gan krieviem, jo mums pagastā 70% iedzīvotāju ir krievi, kas pārstāv vecticībniekus. Skumjākais, ka lasītāji ir vecākā paaudze, bet jaunākajai paaudzei pirmajā vietā ir datori. Pēcpusdienās pie tiem stāv pat rindā.”
Aleksandrs Fiļipovs, kurinātājs: “Mans hobijs ir sēņošana. Ne reizi no meža nepārnācu tukšā, lai gan šis neesot bijis sēņu gads. Tiesa, šogad sēņu bija mazāk, bet tāpat sasēņoju pietiekami. Visai ziemai pietiks. Gan sālītas, gan kaltētas. Kaltēju gan uz plīts, gan saulē. Tās vislabāk noder zupai. Visgaršīgākā, protams, ir baravika. Saldētavā arī sēnes – gailenes, bērzlapes, apšu bekas, sviestenes. Mums Mežāres apkārtnē tādi skaisti meži, pat no Rīgas šurp brauc sēņot.”
Nadežda Mitrofanova, pārvaldes vadītāja: “Man vislielākais gandarījums, ja cilvēki atnāk uz pagastmāju un pasaka paldies. Bieži vien vecmāmiņas no centra atnāk un saka – Nadežda Mirkurjevna, jūs esat mūsējā. Mežārē dzīvo liela vecticībnieku kopiena, un uzruna tēvvārdā ir cieņas apliecinājums. Tas mani aizkustina. Tāpat mani iepriecina kāds cilvēks, vārdā Jānis Šķinums, kas dzīvo tālāk no centra, bet viņš vienmēr nāk ar tādu labestību. Es strādāju iedzīvotāju labā, gribu palīdzēt viņiem. Cilvēki ir jāsaprot, viņos jāieklausās. Tā ir sava veida diplomātija. Zinu, ka viņi arī par mani stāvēs, ja tas būs vajadzīgs.”
