– Interesanti, ka latvieši turpina kordziedāšanas tradīcijas, arī aizbraukuši dzīvot uz citām valstīm. Laikam tomēr tas dziedāšanas gēns mūsos iekšā ir. 0
– Es no sevis gribētu novēlēt latviešiem, lai viņi ir Latvijā, paliek Latvijā un, būdami Latvijā, saņem visu, ko viņiem dod mūsu mīļā zemīte. To saņemot, mēs varēsim dzīvot laimīgi un priecāties par visām iespējām savā dzimtenē. Ja to sapratīsim, mēs dzīvosim, un neviens mūs neiznīdēs ne ar domām, ne ar darbiem.
Bet, runājot par latviešu diasporu un kordziedāšanas tradīciju, man atkal jārunā par vienu mazu ideju, ko esmu radījis. Pērn, pateicoties dzimšanas dienai (Edgaram Račevskim 2016. gadā palika apaļi 80. – L. K.), kora “Gaudeamus” kolektīvs man uzdāvināja braucienu uz Londonu. Aizgāju uz Londonas Simfoniskā orķestra koncertu, kā arī uz Lilijas Zobenas vadīto Londonas latviešu kora koncertu kopā ar Luksemburgas kori un, šo koncertu klausoties, nolēmu: jāizdomā kaut kas jauns! Vienu reizi, 1990. gadā, mēs saaicinājām visas pasaules dziedošos latviešus Mežaparka estrādē. Es nolēmu 2018. gada 18. novembrī pulksten 16 sarīkot koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā – to var ierakstīt kalendārā, tas jau eksistē sirdīs, prātos, dvēselēs, cilvēkos; uz to gatavojas Londonas, Luksemburgas, Ņujorkas latviešu koris, projektā ir arī Stokholmas un Čikāgas vīru koris, man bija sadarbība ar Sidnejas latviešu vīru kori, uzaicinājums viņiem ir ceļā. Protams, visi neatbrauks, bet vismaz pārstāvji būs klāt, un 2018. gada 18. novembrī pasaules dziedošie latvieši satiksies Latvijas Universitātē kopā ar Latvijas koriem.
Kāpēc latvieši Īrijā dzied? Jo viņiem gēnos tas iekodēts, ka jādzied, un tas izlaužas. Nupat man bija piedzīvojums, kas šo ideju apliecina: aizbraucu uz koncertu Cēsīs, pēc tā – uz Ģikšiem, kur notika nakts danči. Tas bija kaut kas fantastisks! No maza cilvēciņa līdz sirmgalvjiem, divas lielas zāles pilnas, uz maiņām spēlēja lauku kapelas. Kā viņi dejoja, un kāds prieks tur bija – kaut kas fantastisks! Es domāju – ja ir tādi gēni, tad mēs atkal dzīvojam.
– Runas par latviešu tautas nāvi ir stipri pārspīlētas.
– Absolūti. Absolūti. To būs izrunājuši mūsu ienaidnieki. Esmu pārliecināts, ka mums vienkārši jāiet un jādara, lai cik grūti, – to man vecāki iemācījuši, un tā es visu mūžu esmu darījis.
