Ja ilgstoši jāguļ, pozas ir jāmaina 0
Ja ilgstoši jāguļ vai ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, var rasties izgulējumi. Un tad jau var nākties ārstēt vairākas problēmas.
Ilgstoši nemainot pozu, audiem zem ķermeņa svara ir nepietiekama asinsrite, un tie atmirst. Parasti cilvēks, sajūtot nospiestajā apvidū sāpes, pamaina ķermeņa stāvokli. Citādi ir tiem, kuri ir paralizēti vai bezsamaņā – viņi paši nespēj konstatēt, kurā vietā ir lielāks spiediens.
Ja nospiestā vieta laikus netiek atslogota un pienācīgi kopta, audu bojājumi kļūst neatgriezeniski. Pietiek ar nekustīgi pavadītām divām stundām, lai rastos pirmās pakāpes izgulējums. Uz ādas parādījies apsārtums ar laiku pārtop par nelielu brūci. Tā vēlāk kļūst arvien lielāka un visbeidzot izraisa neatgriezenisku nieru un aknu bojājumu vai saindē organismu, izraisot letālas sekas. Infekcija no izgulējuma var nonākt arī kaulos.
Virspusējie izgulējumi var sadzīt paši, ja tos pareizi atslogo, bet dziļākus izgulējumus slēdz ķirurģiski.
Ja mājās ir gulošs pacients, katru rītu rūpīgi jāapskata viņa ķermenis, vai nav sākuši veidoties izgulējumi. Īpaša uzmanība jāpievērš tām vietām, kur kauli atrodas tuvu ādai.
Ik pēc divām stundām jāmaina gulēšanas poza. Piemērotas ir spiedienu mazinošas gultas, matrači vai paliktņi. Lai izvairītos no kaulu savstarpējas saskarsmes, var izmantot spilvenus un speciālus paliktņus. Spilvenu var palikt arī zem apakšstilbiem, lai novērstu spiedienu uz papēžiem, jo tur izgulējumi veidojas visātrāk. Nav ieteicami apļveida linsēklu spilventiņi un gumijas riņķi – tie situāciju pasliktina, jo, atslogojot problēmu zonu, riņķa malas palielina spiedienu uz apkārtējiem audiem.
Arī cilvēkiem ratiņkrēslā ir jāizvairās no ilgstošas sēdēšanas vienā pozā. Tiem, kuri, pieturoties ar rokām, spēj piecelties paši, tas ir jādara uz 10 sekundēm ik pēc katrām 10 – 15 minūtēm.
