Foto: Inita Šteinberga

Ja iepaticies kaimiņienes pūpoliņš, vai to var pavairot? Iesaka dārzniece 0

Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

“Kaimiņienei ir skaists sarkans pūpoliņš. Viņa dotu zariņu. Bet kā labāk apsakņot? Tie, kas ielikti vāzē un izlaiž saknes, man nekad neieaugas.” – jautā Brigita Naukšēnos.

“Lai ieaudzētu kādu no vītoliem, svarīgi nenokavēt īsto brīdi, kad augi sāk mosties, bet pumpuri vēl neplaukst. Latvijas teritorijā šis laiks ir atšķirīgs,” skaidro dendroloģe Zaiga Graudiņa no stādaudzētavas Saksta­gals. Kurzemē jau tagad var sākt pavairošanu, bet Latgales pusē vēl jāpagaida, kad beigsies nakts sali.

Spraudeņiem gādā apstākļus

CITI ŠOBRĪD LASA

Svarīgi izvēlēties zariņu, kam ir lapu pumpuri, nevis pūpoli. Ja vēlas apsakņot lielāku daudzumu augu, tos sprauž kastītē un novieto siltumnīcā, ēnas pusē. Lai saglabātu mitrumu un vajadzīgo mikroklimatu, spraudeņus pārklāj ar samitrinātu agrotīklu. Kad tas izžuvis, ar lejkannu ik dienu viegli uzrasina. Taču svarīgi, lai siltumnīcā vairs nebūtu liela aukstuma. Ja ir tikai vienkārša plēves būdiņa, labāk apsakņot istabā uz palodzes. Taču arī istabā svarīgi spraudeņus novietot tur, kur uz tiem netiek saules stari. Telpās mikroklimata nodrošināšanai labāk izmantot plēves pārklāju, ielikt maisā u.tml. Katru dienu mazliet paver plēvi un pavēdina augus, lai nesāktos puve.

Pēc mēnešiem trim vajadzētu jau būt gan saknītēm, gan lapiņām. Tad stādiņu var pārpodot atsevišķā podā vai uzreiz likt paliekošā vietā. Taču arī pēc pārstādīšanas svarīgi neiekaltēt jaunos pūpolkociņus.

Dara tā:

Foto: Inita Šteinberga

1. Apsakņošanai sagatavo substrātu – kūdru sajauc ar smiltīm, lai tas būtu irdenāks.

2. Pavairošanai labs materiāls ir zīmuļa resnuma pērnais dzinums. Apskata, lai tas būtu bez pūpoliem.

Foto: Inita Šteinberga

3. Dzinumu sagarina pa 3–4 pumpuriem. Var būt arī garāks zariņš. Zem apakšējā pumpura griež slīpi, virs augšējā – taisni.

Foto: Inita Šteinberga

4. Zariņus slīpi (45 grādu leņķī) sprauž substrātā. Spraudeņus ieliek maisiņā vai uzliek burciņu. Regulāri pavēdina, lai nekrājas lieks mitrums. Ja veiksies, tad pēc trim mēnešiem būs jauni stādiņi.

Vairumā stāda laukā

Lielāku vairumu var audzēt arī uz lauka. Piemēram, grozu pīšanai paredzēto klūgu audzētāji spraudeņus vienkārši sasprauž zemē rindās. Tad spraudeni sagatavo lielāku – ap 20–30 cm garu. Arī uz lauka svarīgi, lai netrūktu mitruma. Sausā laikā laista. Mikroklimata uzturēšanai var pārklāt agrotīklu.

Līdzīgi laukos mēdz pavairot lielos pūpolkokus (dekoratīvajiem dārza retumiem šī metode būs par prastu). Skaistam eksemplāram nozāģē lielāku zaru, nogriež vai saīsina sīkos zariņus. Mietu iesprauž izvēlētajā vietā un gaida, kad apsakņosies. Taču arī tad svarīgi to izdarīt laikus, kamēr pumpuri vēl neveras un augsnē vēl netrūkst mitruma, citādi miets vienkārši sakaltīs.

IEVĒRO!

Ja vēlas izveidot zaļās sētas, lapenes no kārkliem, vītoliem, tās jāstāda martā.

KĻŪDA!

• Nevajag likt dzinumus apsakņoties ūdenī, bet uzreiz spraust zemē kastītē vai podiņā.

Reklāma
Reklāma

• Ja spraudenis izdzen lapiņas, bet drīz vien nokalst, apskata to daļu, kas zemē. Ja spraudeņa griešanas laiks bijis nokavēts, zariņš izdzīs lapiņas, taču ar to iztērēs visus spēkus un nespēs izveidot saknes.

SAISTĪTIE RAKSTI