Pēcoperācijas periods 0
Standarta situācijā pacients pēc apendektomijas pavada slimnīcā vienu vai divas dienas. Ja bijušas komplikācijas, ārstēšanās var būt nedēļu ilga. Šajā laikā slimnieks saņem antibakteriālu un pretiekaisuma terapiju.
Ja bijusi nekomplicēta apendektomija, pāris dienu laikā pacients atgriežas pilnīgi normālā dzīves ritmā (gan darbā, gan fiziski). Nav jāievēro īpaša diēta – drīkst ēst, kā ierasts. Ieteicams vienīgi nedaudz samazināt fizisko slodzi, lai grieziena vietās neizveidotos pēcoperācijas trūces. Savukārt, ja bijusi sarežģīta operācija, turpmākā atlabšana atkarīga no tā, cik ātri izdodas mazināt komplikācijas. Rehabilitācija var ilgt vairākas nedēļas, reizēm pat mēnesi. Iespējamā komplikācija – brūces infekcija – parasti pagarina dzīšanas laiku, tāpēc fiziskās aktivitātes vajadzētu atlikt uz vēlāku laiku. Nopietnu komplikāciju gadījumā jāievēro ēšanas ierobežojumi – ārsta ieteiktā diēta, turklāt var veidoties zarnu saaugumi. Riska faktors saaugumiem ir pati operācija – ķirurģiskās darbības un tas, ka bijis gan iekaisums, gan šķidrums vēdera dobumā. Lai mazinātu saaugumu risku, ķirurgam operācija jāveic ļoti rūpīgi, uzmanīgi jāpārdala audi, minimāli tos traumējot un prasmīgi novēršot iespējamo asiņošanu.
Kā man operēja apendicītu. Pacientu pieredze
Aija, 30 gadu
Man jaunības gados ir izņemts apendikss, un ne brīdi neesmu to pārdzīvojusi. Audzinu divus bērnus, un par kādreizējo operāciju atgādina vienīgi knapi pamanāma rēta vēdera lejasdaļas labajā pusē.
Apendiksu izgrieza tāpēc, ka sūdzējos par sāpēm vēderā. Toreiz mani ievietoja slimnīcā, uztaisīja analīzes un uzreiz lika uz operāciju galda. Kad pamodos, viss bija aiz muguras, arī sāpes bija pārgājušas. Ārsti vēlāk teica, ka darīju pareizi, jo saucu ātro palīdzību un braucu uz slimnīcu, nevis dzēru pretsāpju zāles. Ja tagad kādreiz uznāk sāpes vēderā, zinu, ka tas nav nekas nopietns, jo apendiksa man vairs nav.
Vita, 40 gadu
Pirms gadiem septiņiem kādu rītu gatavojos slēpot un iesildoties uztaisīju vēderpresi. Drīz vien ļoti stipri sāka sāpēt vēders – viscaur, nevis tikai vienā punktā. Vēl nodomāju, ka laikam esmu pārforsējusi ar iesildīšanos, bet māca šaubas, vai tiešām vēdera muskuļi varētu sāpēt tik neizturami. Tad sāku vemt, uznāca drebuļi. Nospriedu, ka esmu saindējusies, taču nevarēju iedomāties, ko tādu būtu apēdusi. Mums rados ir dakteri, un viņi ieteica nekavējoties saukt ātros. Slimnīcā mani pārbaudīja ginekologs un citi ārsti, lai nebūtu aizdomu par sieviešu vainām vai ko tamlīdzīgu. Pa šo laiku sāpes, kas nepārstāja ne uz mirkli, bija koncentrējušās vēdera lejasdaļas labajā pusē – nepārprotams apendicīts. Pēc operācijas (to veica laparoskopiski) ļoti ātri atveseļojos, vēlāk neesmu jutusi nekādas nevēlamas sekas, un par to paldies Cēsu ķirurgam Erlendam Geruļskim. Tajā pašā gadā arī paliku stāvoklī, grūtniecība bija normāla, rētas nekādi netraucēja. Tagad es tās pat lāgā nevaru atrast.
