Ja gribēs, tāpat nodzersies 2
Mūsu ilggadējiem lasītājiem, kas “LA” abonē kopš pirmā numura, vaicāju – vai būtu jāierobežo alkohola reklāma?
Uldis Alksnis Ozolniekos: “Šādas reklāmas varētu vispār aizliegt, varētu aizliegt pat grādīgo dzērienu ražošanu, bet tauta, ja gribēs, tāpat nodzersies. Viss sākas ģimenē. Tas, ko bērni redz ikdienā, ko dara viņu vecāki, nosaka jaunās paaudzes turpmāko dzīvi. Šaubos, vai viņi pirms alkohola iegādes vispār kādu reklāmu ir redzējuši. Drīzāk seko pieaugušo piemēram.”
Mirdza Biļķina Lielvārdē: “Manā jaunībā – ulmaņlaikā un pēckara gados – tādas dzeršanas kā tagad nebija. Alkoholu ģimenēs nelietoja. Jaunieši tomēr gribēja ko sasniegt, čakli mācījās. Dzeršana sākās līdz ar padomijas ienākšanu. Vai mūslaikos reklāmu aizliegšana ko dos? Vai dzers mazāk? Diezin vai. Tas ir tāpat kā ar mums, gados vecākiem cilvēkiem, kad iekrītam uz zāļu reklāmām. Kad reklamētās zāles par lielu naudu nopērkam, izrādās, jēgas nekādas. Tomēr žurnālos un televīzijā alkohola slavināšana jāierobežo.”
Tekla Bojāre Jaunmārupē: “Mana mazdēla skolā rādīja filmu par narkotiku lietotājiem, kas ar viņiem pēc kāda laika notiek un kā izskatās. Tam bija efekts. Līdzīga filma jārāda par alkoholiķiem. Mani uztrauc, ka ražotāji ieinteresēti pārdot arvien vairāk alkohola, jo tad būs arī lielāki ienākumi. Un valsts viņus atbalsta, tādā veidā ļauj iet bojā jaunatnei. Uzskatu, ka valstij ienākumi jāmeklē citos virzienos. Piemēram, lielo algu saņēmēji sociālo nodokli no visas summas nemaz nemaksā. Valsts ir ar mieru nesaņemt vairāk kā 30 miljonus eiro! Līdzīgas iespējas droši vien varētu atrast vēl un vēl. Jābeidz tautas nodzirdīšana.”
