“Ja gribat naudu, nomainiet rektoru” 23
Ventspils pašvaldība jau vairākus mēnešus cenšas nomainīt Ventspils Augstskolas rektoru
Iespējams, ka Ventspils Augstskolas rektorei Gitai Rēvaldei drīzumā nāksies meklēt jaunu darbu. Kaut arī viņa vada valsts, nevis pašvaldības izglītības iestādi, Ventspils pašvaldība jau kopš pērnā gada nogales apņēmīgi cenšas panākt viņas atlaišanu.
Fizikas doktore G. Rēvalde Ventspils augstskolu vada kopš 2013. gada. Pirms tam viņa vadīja Augstākās izglītības departamentu, kā arī bija rektora vietniece Rīgas Tehniskajā universitātē. Tā kā G. Rēvalde saistīta ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), no kuras saraksta vairākkārt kandidējusi vēlēšanās, šķita, ka Ventspilī viņa būs “savējā”, jo ZZS ietilpst arī Ventspils vadītāju partija “Ventspilij un Latvijai”.
Taču jau pagājušā gada nogalē, kad Ventspils domē lēma par šā gada budžetu, kļuva skaidrs, ka G. Rēvaldes krēsls varētu sašūpoties. Domes Ekonomikas un budžeta komisijas sēdē tika spriests par iespējamu domes finansiālu atbalstu augstskolai. Kaut VA ir valsts augstskola, Ventspils pašvaldība ik gadus arī tai piešķīrusi finansējumu. Kopumā – 15 miljonus eiro, bet pērn tā saņēmusi 1,6 miljonus eiro. Cita starpā, piemaksām mācībspēku algām. Tā nu Ventspils domes priekšsēdētājs, runājot ar augstskolas pārstāvjiem, izmeta frāzi: “Ja gribat naudu, nomainiet rektoru!”.
Pārāk patstāvīga?
Drīz pēc tam A. Lembergs preses konferencē izteicās, ka G. Rēvaldei nemākot augstskolai piesaistīt naudu, pārāk izšķērdīga bijusi VA sastāvā ietilpstošās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra renovācija un arī kopumā augstskolā valdot haoss.
G. Rēvalde toties uzskata, ka pārmetumi nav pamatoti – augstskola esot izpildījusi visu, kas iekļauts pilsētas un VA sadarbības līgumā – un pieļauj, ka Ventspils domei varētu nepatikt viņas patstāvība.
Irbenes radiolokatora renovācijā G. Rēvaldes ieskatā “nav bijis nozīmīgu problēmu”. Savukārt, kritērijus piemaksu piešķiršanai, ko dome prasījusi izstrādāt, augstskola sagatavojusi. Viņas darbības laikā esot mazinājusies VA atkarība no vietējās pašvaldības. Piemēram, agrāk naudu projektu līdzfinansēšanai VA aizņēmusies no domes, bet nauda šādām vajadzībām tiek iegūta bankā. Kamēr A. Lembergs rektorei pārmetot haotisku augstskolas vadīšanu, citi vērtējot, ka G. Rēvalde VA esot iedibinājusi gluži militāru disciplīnu. Kaut šogad Ventspils dome vairs nav bijusi dāsna pret augstskolu, VA strādājošo algas nav sarukušas. Tas tāpēc, ka VA bijis izdevīgs nesen ieviestais jaunais augstskolu finansēšanas modelis, kas paredz tā saukto snieguma finansējumu, kas cita starpā nozīmē: jo vairāk naudas augstskola piesaista no pašvaldības un citiem sadarbības partneriem, jo vairāk tā saņem arī no valsts. VA par pērnā gada sniegumu saņēma trešo lielāko finansējumu no visām augstskolām – gandrīz miljonu eiro. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes departamenta direktora vietniece Laura Treimane gan norādīja: VA sniegums augstu novērtēts tieši tāpēc, ka pērn tai izdevās daudz naudas piesaistīt no pašvaldības. Ja Ventspils dome VA vairs nefinansēs kā līdz šim un citur naudu iegūt neizdosies, nākamgad tā sauktais snieguma finansējums augstskolai var strauji sarukt. “Augstskola nevar dzīvot tikai uz valsts budžeta finansējumu,” uzsvēra L. Treimane.
Jālemj valdībai
Neilgi pirms Lieldienām G. Rēvalde devās atvaļinājumā un tieši šajā laikā – 23. martā – tika sasaukta VA senāta sēde, uz kuru devās arī Ventspils domes pārstāvji – A. Lembergs un viņa vietnieks Jānis Vītoliņš, kaut viņi nav senāta locekļi. VA padomnieku konventa priekšsēdētājs gan ir A. Lembergs, taču šajā institūcijā par rektores darbu nav lemts. Kaut iepriekš izskanēja, ka jau 23. martā senāts varētu lemt par rektores atlaišanu, tas tomēr nenotika. Taču tika spriests par augstskolas pārvaldību, tās sadarbību ar pašvaldību un nolemts 27. aprīlī sasaukt Satversmes sapulci, kas ir krietni plašāka institūcija nekā senāts, kurā G. Rēvaldei būs jāatskaitās par savu darbību.
Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēl Satversmes sapulce, taču lēmumu par rektora atlaišanu var pieņemt senāts. Taču ar senāta lēmumu vien nepietiek. L. Treimane paskaidroja: ja senāts atlaidis rektoru, šis lēmums jāvērtē arī IZM, jo galīgo lēmumu par rektora atlaišanu pieņem valdība, pamatojoties uz IZM ierosinājumu. “Tā kā tā ir valsts augstskola, rektora atlaišana ir valdības kompetence,” norādīja L. Treimane. “Lai atlaistu rektoru, jābūt konkrētiem likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumiem.
Pamatojumam jābūt ļoti skaidram.” Tajā pašā laikā viņa norāda: reģionālai augstskolai jābūt “dialogā ar pašvaldību”. Ne tikai dēļ iespējas gūt pašvaldības finansiālu atbalstu, bet arī tāpēc, lai augstskola darbotos, piemēram, sagatavotu speciālistus “atbilstoši reģiona vajadzībām”. “Ja reģionālā augstskola sarauj saites ar pašvaldību, tad var pat pacelties jautājums par augstskolas pastāvēšanu,” tā L. Treimane. Arī pati IZM seko rektoru darbībai, taču pagaidām ministrijai nav šķitis, ka būtu jārosina kāda rektora atlaišanai.
Jāpiebilst, ka 2000. gadā A. Lembergs jau panāca VA rektora nomaiņu. Publiski izskanējušais toreizējā rektora Freda Reknera atlaišanas iemesls bija: Ventspils saimniekam nepatika, kā augstskola prezentēja izglītības izstādē. Tad tika noorganizēta senāta sēde, kurā tika spriests, par rektora darbību. Galu galā rektors pats iesniedza atlūgumu.
Tikmēr G. Rēvalde sava krēsla šūpošanu salīdzina ar to, kā tika gāzta nesenā premjere Laimdota Straujuma: “Visu laiku izplatīja baumas, ka valdība kritīs, kamēr panāca, ka Straujuma patiešām atkāpjas.”
