Ja gribas paeksperimentēt un maizi cept pašiem 0
Latvieša ēdienkarte bez maizes nav iedomājama. Veikalos pieejams ļoti plašs dažāda veida maizes klāsts, bet, ja gribas paeksperimentēt un izbaudīt jaunu garšu, vai maizi ieteicams gatavot no veikalos nopērkamajiem jau gatavajiem maizes maisījumiem?
Uztura speciāliste : – Maizi uzskata par vienu no veselīga dzīvesveida pamatproduktiem, tā atrodas uztura piramīdas pamatā. Maize ir labs olbaltumvielu, B grupas vitamīnu, kā arī magnija un kālija avots. Taču viena maizes šķēle ir arī ļoti enerģētiska – 100 grami satur 260 kcal. Maizes sastāvā ir arī diezgan daudz sāls – vidēji 1 grams 100 gramos produkta (dienas deva – 5 g). Tādēļ cilvēkiem ar zemu fizisko aktivitāšu līmeni maize jāēd ar mēru. Nevajadzētu patērēt vairāk par divām pilngraudu maizes šķēlēm dienā.
Viena no vērtīgākajām ir mums, latviešiem, tik raksturīgā rudzu maize. Tās sastāvā ir bioloģiski aktīvi savienojumi – alkilrezocīni un lignāni, kuriem piemīt izteikta pretvēža iedarbība. Pētījumos novērots, ka rupjmaize arī pozitīvi ietekmē cukura līmeni, mazina menopauzes radītās izmaiņas un palīdz samazināt svaru. Rupjmaizei uzturvērtības ziņā seko rupja maluma maize. Baltmaize, kā arī pēdējā laikā ļoti iecienītā itāļu maize ciabata no veselības viedokļa ir vismazāk vērtīga. Šī maize piemērota cilvēkiem ar augstu fizisko slodzi. Iekļaut to ēdienkartē nav ieteicams ļaudīm ar svara problēmām, aizcietējumiem, kā arī cukura diabētu, jo šā veida maizei ir augsts glikēmiskais indekss. Tas nozīmē, ka tā spēj strauji asinīs izmainīt cukura līmeni.
Lai gan arī veikalos nopērkamā maize ir garšīga, mājās cepta tā izdodas vēl gardāka. Es iesaku maizi no sākuma līdz galam gatavot pašiem, sāls vietā pievienojot vairāk garšaugu, piemēram, rozmarīnu. Šim augam piemīt augsta antioksidatīvā iedarbība. Speciālos maizes maisījumus var izvēlēties tikai retu reizi un tad noteikti rūpīgi jāiepazīstas ar sastāvu. Iepriekš minētajos maizes maisījumos izmantotas funkcionālas dabas pārtikas piedevas, piemēram, nātrija acetāts, kalcija karbonāts, askorbīnskābe, folijskābe. Tās produktam neļauj salipt un palīdz izveidot viendabīgu masu. Cilvēka veselībai tās nav kaitīgas, taču vai ir vitāli nepieciešamas?! Domāju, ka ne. Tādēļ iesaku maizes maisījumus veidot pašiem. Es pati esmu cepusi maizi gan no speciāla ierauga, gan no maizes maisījuma, gan to veidojusi pati. Priekšroku dodu pilngraudu miltiem, pievienojot garšaugus, kas kopā veido lielisku garšas buķeti. No gatavajiem maizes maisījumiem man visvairāk patika SIA ‘”Grauda spēks” veidotie maisījumi ar kaltētiem tomātiem, kurkumu vai sēkliņām.
KUR VAR IEGĀDĀTIES?
Veikala “Mego” plauktos neatradu nevienu maizes maisījumu, toties lielveikalā “Stockmann” tie ir astoņu veidu – rudzu maizes, ķirbju sēkliņu maizes, pilngraudu maizes, zemnieku, daudzgraudu, vitalmaizes, ciabattas un saldās maizes maisījums. Tos visus ar zīmolu “Kuchenmeister” ražojis viens ražotājs Vācijā. Arī cena visiem maizes maisījumiem vienāda – par 500 g jāmaksā 0,91 eiro.
Veikalā “Elvi” nopērkami divi “Rīgas dzirnavnieka” ražoti maizes maisījumi ar zīmolu “Hercogs” (27. jūlijā cenas vēl bija ar atlaidi) – “Rīta maize” — 505 g maksā 0,99 eiro un “Mājas baltmaize” – 505 g – 0,89 eiro. Turklāt uz iepakojumiem norādīts, ka maisījumi nesatur uzlabotājus.
SASTĀVS
* Rudzu maizes maisījums: rudzu milti (47%), kviešu milti (45%), sausais rudzu ieraugs, jodētais sāls, iesala milti, sausais raugs, vīnogu cukurs, skābuma regulētāji: ābolu skābe, iesala ekstrakts, nātrija acetāts, ierauga irdinātājs: kalcija karbonāts, askorbīnskābe.
* Vitalmaize: pilngraudu kviešu milti (64%), auzu putraimi (9%), rudzu milti (5%), linsēklas, saulespuķu sēklas, sausais rudzu ieraugs, sezama sēklas, jodētais sāls, sausais raugs, iesala milti, iesala ekstrakts, skābuma regulētājs: nātrija acetāts un ābolu skābe, vīnogu cukurs, miltu apstrādes līdzeklis: kalcija karbonāts, askorbīnskābe, folijskābe.
* Ciabatta: kviešu milti, sausais kviešu ieraugs, jodētais sāls, sausais raugs, vīnogu cukurs, miežu iesala milti, iesala ekstrakts (mieži, rudzi), irdinātājs: askorbīnskābe.
