“Ja gribam mieru, jāsaprot, kāpēc Putins šo karu vispār sāka!” pasauli uzrunā Borisa Ņemcova meita Žanna 0
Mans tēvs pretojās Putinam un tika nogalināts. Lai apturētu karu, ir jāsaprot, kā Putina vajadzība pēc iekšējās represijas veicina viņa rīcību. ASV prezidents Donalds Tramps ir pamatoti ieinteresēts izbeigt karadarbību Ukrainā. Viņš arī saprot, ka konflikts ir pārvērties par novārdzināšanas karu, kas ilgtermiņā dod priekšrocības Krievijai, raksta Politico.com.
Taču Tramps kļūdaini interpretē šī kara pamatcēloņus. Putins nesāka šo karu, lai reaģētu uz ārēju apdraudējumu. Viņš to sāka galvenokārt iekšpolitisku iemeslu dēļ.
Ja Tramps vēlas panākt ilgstošu mieru, nevis tikai pāris nedēļu vai mēnešu pagaidu pamieru, viņam ir jāsaprot, kā Putina autoritārais režīms ir tieši atkarīgs no kara un represijām.
Diskusijas par to, cik daudz teritorijas Krievija saglabās, vai Ukraina atteiksies no retzemju minerāliem, vai tā kādreiz pievienosies NATO, ir neizbēgamas. Taču īstais jautājums ir cits: Vai miera līgums palielinās Krievijas agresijas iespējamību nākotnē vai samazinās to?
Ceturtdaļgadsimtu ilgās valdīšanas laikā Putina galvenais uzdevums ir bijis varas saglabāšana. Viņš ir novācis politiskos pretiniekus, tostarp Borisu Ņemcovu (manu tēti) un Alekseju Navaļniju. Brīvā prese Krievijā vairs neeksistē. Visi opozicionāri ir cietumā, emigrācijā vai nogalināti.
Šī iekšējā apspiešana ļauj Putinam turpināt karu un saglabāt kontroli. Putins vienmēr ir uzskatījis, ka demokrātiska un plaukstoša Ukraina apdraud viņa režīmu. Jo veiksmīgāka ir Ukraina, jo vairāk Krievijas iedzīvotāji varētu sākt šaubīties par Putina režīma efektivitāti, tāpēc Putinam ir izdevīgi iznīcināt Ukrainu kā valsti.
Kara apstākļos neviens neuzdod jautājumus par nākotni – neviens neprasa valdībai attīstības plānu vai ekonomisko stratēģiju. Ja pēkšņi vairs nav kara, ja vairs nav “Rietumu sazvērestības”, kāda alternatīva Putinam paliek, lai saglabātu varu? Putinam mākslīgi radīts apdraudējums ir dzīvības un nāves jautājums. Ja Krievija nebūs iesaistīta konfliktā, Krievijas iedzīvotāji varētu sākt jautāt: Kāpēc mūsu dzīves līmenis ir tik zems? Kāpēc mums nav brīvības? Kāpēc kaimiņvalstīs dzīvo labāk? Un šie jautājumi ir tieši tas, ko Putins nevar pieļaut.
Kamēr Putins paliek pie varas, jebkurš miers būs tikai īslaicīgs elpas vilciens pirms nākamās agresijas. Tāpēc ilgstoša miera nosacījumi nevar būt tikai teritoriju pārdale vai Ukrainas neitralitātes apspriešana. Jautājums ir par to, kā mainīt Krievijas politisko dinamiku, lai nākotnē novērstu jaunu agresiju.
Un kamēr šis jautājums netiks risināts, jebkurš “miera līgums” būs tikai vēl viens laika vilcināšanas instruments Putina rokās.
ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt ir apgalvojis, ka Putins vēlas mieru ar Ukrainu. Taču šis apgalvojums tieši pretrunā ar ASV izlūkdienestu informāciju, kas liecina, ka Putins nav ieinteresēts ilgtermiņa miera līgumā.
Viņam ir pārāk daudz ieguvumu no kara turpināšanas, un jebkurš pamiers viņam būtu tikai taktiska pauze, lai sagatavotos nākamajai ofensīvai. Vai Putins vēlas “pārtraukumu” karā? Jā. Vai viņš vēlas ilgtermiņa mieru? Nē.
Krievijas armijai nepieciešams laiks, lai atjaunotu spēkus – karavīru rekrutēšana ir kļuvusi ārkārtīgi dārga un problemātiska.
Rietumu sankcijas smagi ietekmē Krievijas ekonomiku, un Krievijas elites sāk atklāti runāt par vēlmi atgriezt Rietumu uzņēmumus.
Sabiedriskā doma Krievijā sāk nogurt no kara – jaunākās neatkarīgās aptaujas liecina, ka 56% krievu atbalsta miera sarunas, bet 76% piekrīt, ka Putins varētu parakstīt miera līgumu ar Ukrainu.
Taču šis sabiedrības noskaņojums Putinam rada tikai vēl vienu ieganstu uz laiku “iesaldēt” karu, nevis patiesi tiekties pēc miera.
Putins atjaunotu savu armiju – papildinātu munīciju, atjaunotu tehniku un palielinātu rekrūšu skaitu. Viņš turpinātu Krievijas ekonomikas militarizāciju, piesaistot vairāk rūpniecības jaudu kara mašīnai. Viņš izmantotu pauzi, lai mazinātu Rietumu sankcijas, solot “mieru”, bet patiesībā gatavojoties nākamajam posmam.
Kad Krievijas militārā kapacitāte būs atjaunota, Putins varētu atkal uzbrukt Ukrainai vai pat vērsties pret citiem kaimiņiem.
Baltkrievija var būt nākamais vieglais mērķis, jo Lukašenko noveco, un viņa režīms kļūst arvien nestabilāks. Krievijai ir liela militārā klātbūtne Baltkrievijā, un tās armija tagad ir ieguvusi reālu kara pieredzi. Ja Krievija pilnībā pārņem Baltkrieviju, Polija, Lietuva un Latvija – trīs NATO un ES dalībvalstis – nonāk tiešā Krievijas robežpārrāvuma zonā.
Tas radītu lielāku un vēl nopietnāku ģeopolitisko nestabilitāti, kas varētu būt nākamais solis ceļā uz vēl plašāku konfliktu.
Ko Tramps var darīt, lai to novērstu? Vienkārša pamiera noslēgšana neko neatrisinās. Miera līgumam ir jāietver nosacījumi, kas ilgtermiņā mainīs Krievijas iekšējo sistēmu. Putins ir jāpadara nespējīgs atjaunot savas militārās spējas nākamajam uzbrukumam. Jebkurš miera līgums nedrīkst būt tikai par teritoriju pārdali, bet arī par fundamentālām ekonomiskām un politiskām izmaiņām Krievijā.
Ja Putins paliek pie varas un iegūst laiku atjaunot savu armiju, šis karš vēl nav beidzies – tas ir tikai uz brīdi apturēts.
Ja Trampa administrācija vēlas ne tikai apturēt karadarbību, bet arī novērst nākotnes agresiju, jebkurš miera līgums ar Krieviju nedrīkst būt tikai tukša vienošanās par pamieru. Tā vietā tam jāietver strikti noteikumi, kas samazina Krievijas spēju atkal uzbrukt un maina pašas Krievijas iekšpolitisko dinamiku.
1. Krievijai jābūt liegtai iespēja pārapbruņoties
Krievija tērē vairāk militārajām vajadzībām nekā visa Eiropa kopā. Pat pēc iespējamā pamiera tās ekonomika turpinās darboties kara režīmā, un Putins mēģinās atjaunot armiju, bruņojumu un tehnoloģijas.
-Rietumu sankcijām uz augsto tehnoloģiju eksportu jāpaliek spēkā – sankciju atcelšana atvieglotu Krievijas militāro spēju atjaunošanu. Jāpaliek spēkā eksporta kontrole uz elektroniku, mehānismiem un citām militāri izmantojamām precēm. Bez šiem nosacījumiem miera līgums vienkārši dos Putinam laiku sagatavoties nākamajam uzbrukumam.
2. Krievijai jāmaksā par Ukrainas atjaunošanu
Ukrainas infrastruktūras zaudējumi sasniedz $170 miljardus, liecina Kijevas Ekonomikas skolas aprēķini. Rietumu bankās ir iesaldēti Krievijas aktīvi $300 miljardu apmērā. Šos līdzekļus var un vajag izmantot Ukrainas atjaunošanai. Atsevišķu sankciju atcelšana var būt saistīta ar Krievijas regulāriem maksājumiem Ukrainas atjaunošanas fondam – ja Krievija nemaksā, sankcijas paliek spēkā. Ja Putins nemaksās par nodarīto kaitējumu, viņš uzskatīs, ka var nesodīti rīkoties arī nākotnē.
3. Krievijā jāmazina represijas un jāatsāk brīvā prese
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Putins spēj turpināt karu, ir tas, ka Krievijā nav neatkarīgas informācijas un nav opozīcijas.
Vajadzīga jauna “Džeksona-Vanika” tipa vienošanās (līdzīga tai, kas PSRS atļāva ebrejiem emigrēt apmaiņā pret ekonomiskām priekšrocībām). Sankciju atcelšanai jābūt saistītai ar cilvēktiesību uzlabojumiem Krievijā, piemēram: politisko ieslodzīto atbrīvošana, cenzūras likumu atcelšana, YouTube, Facebook un Instagram atbloķēšana.
Brīva prese un sabiedrība, kas nebaidās kritizēt valdību, ir dabisks šķērslis nākotnes agresijai.
Ja Putins joprojām varēs apspiest jebkuru opozīciju un kontrolēt informācijas telpu, viņš atkal varēs uzkurināt sabiedrību jaunam karam. Bez šiem elementiem jebkurš “miers” būs tikai īslaicīgs pamiers pirms nākamā konflikta.
