Ja galva dun pēc infekcijas vai vīrusa 0
Bija augšējo elpošanas ceļu infekcija, vīrusu slimība vai angīna, un joprojām ir sūdzības par neskaidras izcelsmes galvas sāpēm, dūkoņu ausīs, vispārēju vājumu… Ja nu tas ir haimorīts?
Konsultēja klīnikas “Premium Medical” otolaringoloģe Ramona Markuse.
No tāda nieka!
Deguna blakusdobumu iekaisuma cēlonis var būt jebkura saaukstēšanās, kad dobumu atvērumi uz degunu ir vai nu sašaurināti, vai aizlikti. Izteiktākie simptomi ir sāpes vaigu, acu un pieres rajonā, retāk arī ap sprandu. Ja iekaisums ir ļoti izteikts, var pievienoties paaugstināta ķermeņa temperatūra un fizisks vājums, kā arī pamanāms sejas pietūkums. Vienlaikus – arī iesnas.
Sinusītu vai haimorītu – deguna blakusdobumu iekaisumus – ne vienmēr ārstē ar antibiotikām.
Deguna un tā blakusdobumu aizsardzībai, mitrināšanai un drenāžai organisms diennaktī izstrādā ap puslitru gļotu. Gripas un citu infekciju, arī deguna starpsienas izmaiņu ietekmē sekrēti no blakusdobumiem nonāk deguna vai rīkles apvidū un tur sakrājas, radot aizlikumu un iekaisumu. Tā šīs saaukstēšanās slimības nemanāmi pārvēršas par haimorītu. Ir gadījumi, kad šādas sekas rada arī zobu sakņu iekaisumi.
Sinusītu vai haimorītu – deguna blakusdobumu iekaisumus – ne vienmēr ārstē ar antibiotikām. Bez tām nevar iztikt smagākos gadījumos, it īpaši, ja cilvēks citām metodēm negrib atvēlēt laiku. Antibiotiku terapiju ārsti mēdz nozīmēt, ja slimība noris ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un vispārēju fizisku vājumu.
Ar vienkāršām metodēm
Deguna blakusdobumu iekaisumu uzskata par hronisku, ja tas turpinās ilgāk par 12 nedēļām. Lai izvairītos no nepatīkamām komplikācijām, ir svarīgi to atklāt pēc iespējas ātrāk, jo var iedzīvoties pat meningītā un encefalītā vai tuvāko kaulu iekaisumā.
Diagnozi ir viegli noteikt pēc deguna izmeklējuma (rinoskopijas) un rentgena uzņēmuma. Labs palīgs ārstam ir sonoskops, kas sniedz informāciju par pieres un augšžokļa dobumu gļotādas stāvokli. Šī metode ir piemērota, kad nav vēlama rentgenizmeklēšana, piemēram, bērniem vai grūtniecēm. Nepieciešamības gadījumā noder arī datortomogrāfija.
Lai deguna blakusdobumus atbrīvotu no aizlikuma, ir jāmazina gļotādas tūska. Šajā nolūkā visbiežāk izmanto deguna pilienus – gļotas šķīdinošus medikamentus.
Spēcīgam augšžokļa dobumu iekaisumam var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās – punkcija jeb dūriens, proti, ārsts caur degunu izdur caurumu augšžokļa dobuma sienā, lai to varētu izskalot. Reizēm tā jāveic ātri un neatliekami, pamatojoties tikai uz pacienta sūdzībām un negaidot rentgenoloģiskās izmeklēšanas atbildi, jo var rasties nopietni sarežģījumi. Tādēļ nepieciešamības gadījumos mediķu palīdzība noteikti jāmeklē arī brīvdienās, negaidot līdz pirmdienai. Vairumā gadījumu punkcija uzreiz mazina sāpes.
Hroniska deguna dobumu iekaisuma gadījumā var būt nepieciešama operācija slimās gļotādas izņemšanai un dobuma atveres atbrīvošanai. Dažkārt vajadzīga arī deguna starpsienas iztaisnošanas operācija.
Gaidīt nav vērts
Lai neiedzīvotos haimorītā, svarīgi, lai blakusdobumu atveres uz degunu nebūtu aizliktas. Tāpēc pat vieglas saaukstēšanās reizē iesnas bez uzmanības nevajadzētu atstāt. Ja tās nepāriet 7 – 10 dienās, noteikti ir jāapmeklē lors. Turklāt deguna pilienus, kas mazina uztūkumu, nedrīkst lietot ilgstoši!
Var izmantot ūdenī izšķīdinātas vārāmā sāls tvaiku inhalācijas, jo tās šķidrina gļotas un vieglāk no tām atbrīvoties.
Var izmantot ūdenī izšķīdinātas vārāmā sāls tvaiku inhalācijas, jo tās šķidrina gļotas un vieglāk no tām atbrīvoties.
Temperatūras svārstības pastiprina sāpes un neļauj mazināt iekaisumu, tāpēc jāizvairās gan no spēcīga aukstuma, gan liela karstuma. Jālieto daudz šķidruma, jo arī tā ir iespēja šķidrināt gļotas. Guļot galvgalis jāpaceļ augstāk, lai sekrētiem nodrošinātu vieglāku tecējumu…
Uzziņa • Pie deguna blakusdobumiem pieder pieres kaula, spārnkaula, augšžokļa (Haimora) dobumi un sietiņkaula šūnas. Tie visi ir savienoti ar deguna dobumu. • Deguna blakusdobumu platība ir ap 50 cm², lielākie ir augšžokļa dobumi – 15 cm².
|
