Laiks pēc operācijas 0
Saņemot vispārējo narkozi, pēc operācijas pacientam dažkārt mēdz būt nelaba dūša, vemšana, pēc spinālās anestēzijas – galvassāpes. Noteikti jāizstāsta ārstam vai medicīnas māsai par jebkuru nelāgu sajūtu, piemēram, sāpēm, elpošanas grūtībām, tirpšanu vai redzes traucējumiem.
Pēcoperācijas periodā biežākie sarežģījumi ir pneimonija, asiņu trombs, nervu iekaisums, izgulējums.
Pēc plaušu, kaulu un muskuļu, vēdera dobuma operācijām, arī lielākām traumām slimniekam kādu laiks jāatrodas sēdus vai guļus stāvoklī, līdz ar to ilgstoši tiek ierobežotas kustības. Elpa ir seklāka, plaušas netiek pietiekami labi ventilētas, un tas var radīt iekaisumu. Zemākajās ķermeņa daļās veidojas asiņu un limfas sastrēgumi, tās pietūkst. Asinsritei palēninoties, var veidoties trombi, kas nosprosto asinsvadus. Dažkārt šie recekļi nokļūst plaušu vai smadzeņu asinsvados, izraisot dzīvībai bīstamu situāciju.
Plašu rezonansi ieguvis medicīnas profesionāļu izdevumā The Lancet 2012. gadā publiskotais pētījums, kurā minēts, ka Eiropas valstu vidū tieši Latvijā ir augstākais mirstības rādītājs pēcoperācijas periodā – 21%. Latvijā gan šis pētījums asi kritizēts, uzsverot, ka tas ir tikai 1,4% līdzīgi kā vidēji Eiropā.
Kustēties un dziļi elpot
Pēc operācijas cilvēks ir spiests būt mazkustīgs, tomēr jācenšas pievērsties kaut vai minimālām aktivitātēm, piemēram, aktīvi elpot. Der sev pastāvīgi atgādināt: jāelpo dziļāk! Ik pa brīdim divas trīs reizes dziļi jāievelk elpa un izelpas beigās tā jāaiztur, lai gaiss pakavētos plaušās.
Arī guļošs cilvēks spēj nodarbināt muskuļus. To vajadzētu darīt bieži, jo kustības veicina asiņu plūsmu, liek organismam justies labāk. Pat pēc vēdera operācijas slimnieks spēj savilkt un atslābināt roku, kāju, plecu muskulatūru, grozīt galvu. Ja ir sāpes krūtīs, iespējams vingrināt vēdera presi, krustu muskulatūru, roku un kāju lielos muskuļus, pirkstus.
Ja slimnieks var nedaudz pagriezties, ir labi, ja tuvinieks vai kopējs viegli masē vai norīvē ar dvieli ķermeņa lejasdaļu. Kā to pareizi darīt, slimnīcā parādīs fizioterapeits, bet mājas apstākļos – patronāžas māsa.
Plaušu slimību gadījumā vai pēc operācijām vēdera augšdaļā sāpes izraisa klepošana, tomēr klepu nav vēlams aizturēt, jo uzkrājas krēpas. Ja krēpu ir daudz, tās noteikti jāizklepo. Ja ir sauss, rejošs klepus, kāsēšanu var mazināt ar medikamentiem, taču to noteiks ārsts.
Patlaban slimniekus no stacionāra izraksta samērā drīz pēc operācijas. Tam ir arī pozitīvs aspekts – mājas apstākļos cilvēks spiests vairāk kustēties, paātrinot atveseļošanos.
