Pirms operācijas nedrīkst ēst! 0
Pēc pārrunām anesteziologs informē par sagatavošanos operācijai un par piedāvāto narkozes veidu.
Pēc tam notiek tā dēvētā premedikācija – pacientam dod medikamentus, kas viņu sagatavo anestēzijai. Parasti to dara iepriekšējā vakarā un operācijas dienas rītā. Visbiežāk tie ir pretalerģijas un sedatīvi jeb nomierinoši līdzekļi, pēc kuru lietošanas samazinās daži ar tā dēvēto ievadnarkozi saistīti riski un nepieciešamais narkozes daudzums. Ja cilvēks ir uztraukts, sirds un asinsvadu reakcijas ir izteiktākas, tāpēc ievadnarkozei vajag vairāk medikamentu. Mūsdienās ir vairāki anestēzijas veidi, tostarp vispārējā un vietējā anestēzija, un tiek izmantotas to kombinācijas. Metodes ir labi izpētītas un izkoptas, komplikāciju ir samērā maz, tomēr tās ir iespējamas. Statistika liecina: Eiropā ik gadu operē aptuveni 50 miljonu cilvēku, no tiem 2,5 miljoniem rodas ar anestēziju saistīti sarežģījumi, taču aptuveni pusi no tiem varēja novērst.
Jāpiebilst, ka ne vienmēr operācija ir plānota. Akūtos jeb neatliekamos gadījumos nepieciešama tūlītēja operācija, un tad tik plaši sagatavot pacientu nav iespējams, anesteziologs var pievērst uzmanību tikai vissvarīgākajiem faktoriem, piemēram, šķidruma deficītam organismā pēc vemšanas, asiņu vai to aizvietotāju pārliešanai, sirds vai elpošanas nepietiekamībai.
Gatavojoties operācijai, jāatceras, ka ēst nedrīkst astoņas stundas pirms narkozes, bet trīs stundas pirms tās var atļauties izdzert pusglāzi ūdens. Dažus malkus ūdens var atvēlēt premedikācijas tablešu norīšanai.
Anestēziju sākot, kuņģim jābūt tukšam, jo dažādu iemeslu dēļ iespējama vemšana, piemēram, vispārējās anestēzijas ievadnarkozes laikā atslābst kuņģa slēdzējmuskuļi, vai, slimniekam guļot uz muguras, kuņģa saturs var ielīt plaušās. Tas savukārt draud ar plaušu karsoni, bronhu spazmām un citiem veselības sarežģījumiem. Tādēļ, ja cilvēks ir nesen ēdis, bet jāveic neatliekama operācija, kuņģi zondē, atbrīvojot to no satura.
