Cilvēks nobāl, paliek ļenganas kājas. Vai īslaicīgs samaņas zudums ir bīstams? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai īslaicīgs samaņas zudums ir bīstams? Pie kāda ārsta vērsties? Sarmīte Cēsīs
Atbild “Veselības centra 4” neiroloģe Ruta Plotniece: “Viena no biežāk sastopamajām īslaicīgas samaņas zuduma formām ir ģībonis, kura iemesls ir arteriālā spiediena pazemināšanās. Tā kā sirds strādā par lēnu, smadzenēm nepieplūst pietiekami daudz asiņu.
Šāds ģībonis nereti piemeklē gados jaunus vai ļoti emocionālus cilvēkus, biežāk sievietes, un to var izraisīt bailes, liels pārdzīvojums.
Lai gan retāk, ģībst arī vīrieši, piemēram, sāpju vai emocionāla šoka dēļ, piemēram, ģimenes dzemdību laikā. Mēdz būt arī ģīboņi, kas rodas, strauji mainot ķermeņa pozu, piemēram, no guļus stāvokļa pieceļoties kājās, jo asinis nespēj pieplūst smadzenēm tik ātri un tik lielā daudzumā, cik vajadzētu.
Ja ģībonis norit tipiski, piemēram, pēc psihoemocionālas slodzes vai badošanās, cilvēks nobāl, paliek ļenganas kājas, palēninās sirds darbība, pazeminās asinsspiediens, parādās auksti sviedri un šāds stāvoklis ir vienreizējs, sevišķa pamata uztraukumam nav, lai gan drošības labad tomēr būtu jāaprunājas ar ģimenes ārstu, jāveic elektrokardiogramma, jānosaka hemoglobīna un cukura līmenis asinīs.
Taču īslaicīgi samaņas zudumi var būt arī tad, ja ir kādas sirds asinsvadu saslimšanas, piemēram, aritmija, miokarda infarkts, stenokardija, sirds muskuļa vājums, pēc galvas traumas, slimojot ar epilepsiju vai smadzeņu asinsrites traucējumiem, anēmiju vai cukura diabētu.
Ja ģīboni pavada sirds ritma traucējumi, ja ir sāpes sirds rajonā, galvassāpes, reiboņi, notirpums vai vājums kādā ķermeņa daļā, asimetriska seja vai acu zīlītes, ja ir krampji vai ļoti ātra un dziļa elpošana, tas visdrīzāk nebūs parasts ģībonis, šie simptomi liecinās par nopietnāku samaņas zuduma formu, kad nepieciešama padziļināta izmeklēšana un ārstēšana.”
