Ja gadījies, ka uzbrucis suns: kā jārīkojas cietušajam un dzīvnieka saimniekam? 10
Gadās, kad kāds no mums vai kāds no ģimenes locekļiem piedzīvo nepatīkamu faktu – uz ielas vai citur uzbrūk suns un iekož. Kā rādās, lielākā daļa cietušo nemaz nezina, kā šādās situācijās būtu jārīkojas: kam par notikušo jāziņo un kādi ir pirmie soļi, lai parūpētos par savu veselību? Sociālo vietņu grupās un dažādos forumos nereti tiek popularizēts viedoklis, ka Latvijā saslimšana ar trakumsērgu nav bijusi reģistrēta gadiem ilgi, kas varot nozīmēt to, ka cietušajai personai nevajadzētu saņemt antirabisko palīdzību pēc suņa uzbrukuma. Bet vai tā patiešām ir?
“Tā kā trakumsērga ir nāvējoša slimība (inficēts cilvēks nomirst), tad neatkarīgi no tā, kad reģistrēts pēdējais trakumsērgas gadījums valstī, nekad uz šo nāvējošo slimību nedrīkst lūkoties vieglprātīgi. Ja suns ir uzbrucis cilvēkam, tā jau nav normāla suņa uzvedība. Sunim, kurš dzīvo sabiedrībā ir tajā jāiekļaujas, vai arī īpašniekam savu suni ir jātur tā, ka viņam iespēja kādam uzbrukt ir liegta,” – skaidro sertificēta veterinārārste, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.
Tomēr, ja ir gadījies, ka suns ir iekodis, pirmais, kas jādara – līdzīgi kā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajiem, abām pusēm ir jāapmainās ar kontakttālruņiem.
“Savukārt suņa saimniekam ir nekavējoties jādodas pie tuvākā veterinārārsta, kuram ir Pārtikas un veterinārais dienesta pilnvarojums īstenot trakumsērgas apkarošanas pasākumus, bet cietušajam uz tuvāko ārstniecības iestādi, kurā viņam izskaidros turpmāko rīcību. Suņa saimniekam ir pienākums ne vēlāk kā 24 stundas pēc sakošanas gadījuma saņemt izziņu priekš ārsta par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem,” – skaidro ārste.
Izdevumus par dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un izziņas izsniegšanu sedz dzīvnieka īpašnieks vai turētājs saskaņā ar veterinārmedicīnas pakalpojumu veicēja cenrādi.
“Balstoties uz šo izziņu ārsts pieņem lēmumu par savu rīcību, proti, ir vai nav pacientam nepieciešama antirabiskā palīdzība. Kā zināms, klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanās dēļ Latvijā ir aktivizējušies dzīvnieku glābēji, kuri ieved suņus pat no Krievijas, Baltkrievijas u.c. trakumsērgas skartajām valstīm, tādējādi atkal palielinot risku, ka trakumsērga atkal varētu tikt ievazāta Latvijā. Kā zināms, tad tikai veiksmīgas sagadīšanās pēc un tāpēc, ka patversmes suņi bija vakcinēti pret trakumsērgu, šī nāvējošā slimība neizplatījās Daugavpilī, kur pirms kāda laika no trakumsērgas mira kāda sieviete. Zināms, ka mirusī sieviete bija liela dzīvnieku mīļotāja, tāpēc pastāvēja risks, ka viņa varētu būt arī inficējusi dzīvniekus patversmē, kuru regulāri apmeklēja. Par laimi šoreiz aizdomas neapstiprinājās, un trakumsērga Latvijā neizplatījās, taču tas nenozīmē, ka tas nevar notikt citos gadījumos, tāpēc mediķi vienmēr katru sakošanas gadījumu vērtē un vērtēs ar aizdomām par iespējamu trakumsērgu,” – stāsta veterinārārste Lita Konopore.
