Didzis Šmits, Aldis Gobzems
Didzis Šmits, Aldis Gobzems
Foto: Evija Trifanova/LETA, Ieva Ābele/LETA

“Ja gadījās kļūda, tā bija jāizstāsta uzreiz!” Šmits par informācijas slēpšanu un to, kā “radās” Gobzems 89

Tādu, kāds šobrīd ir Aldis Gobzems, radīja esošā vara, tā kanāla TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Didzis Šmits, 13.Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs).

Reklāma
Reklāma
Veselam
Pazīmes, ka tu patērē pārāk daudz olbaltumvielu 2
Krievijā trīskāršojušies “vārti uz elli”, kas var aprīt zemi un ciemus
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests. Pasaki, ko tu attēlā ieraudzīji pirmo, un atklāj savas visslēptākās vēlmes
Lasīt citas ziņas

Viņš norāda, ka “Aldis Gobzems neradās, kāds viņš ir šodien, uz līdzenas vietas.” Proti, Gobzemu tādu, kāds viņš ir, esot radījusi esošā vara.

Pēc Šmita teiktā, politikā nogalinot divas lietas – arogance un meli. Meli īstermiņā, arogance ilgākā termiņā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deputāts arī norādīja, ka pirms kāda laika esot izskanējis rosinājums no Saeimas opozīcijas puses atmest visas atšķirības un apvienot spēkus cīņā ar pandēmiju.

Taču, kā sacīja Šmits, valdošā koalīcija neesot vēlējusies iesaistīt opozīciju plašākā mērā.

“Ja vara būtu vēlējusies opozīcijas iesaisti, padarīt opozīciju par līdzatbildīgu šajā, tad Alda Gobzema nebūtu, nu, tādā izpratnē, kāds viņš šodien ir,” apgalvoja deputāts.

Tāpēc Šmits uzskata, ka ir jāskatās uz valdošo varu, nevis uz opozīciju kā ļaunuma skani, jo varai ir iespējas rīkoties.

Komentējot ziņas par sabiedrības neuzticību izpildvarai, Saeimai un politiskajām partijām, Šmits teica, ka sabiedrības uzticība valdošajiem politiskajiem spēkiem esot sākusi zust brīdī, kad mainījies valdošās varas vēstījums.

Proti, iepriekš esot bijis tā, ka valdošie komunicējuši, ka viņi zina par vīrusu ļoti maz, bet vēlāk šāds uzstādījums esot pazudis un tad sabiedrības uzticība sākusi mazināties.

“Un tad mēs sākam melot vai slēpt informāciju,” atzīmēja Šmits, sakot, ka vēl līdz šai dienai neesot īsti skaidrots, kas un kā notika ar jauniešiem nepiemēroto vakcīnu izmantošanu.

Pēc Šmita domām, šadā un līdzīgos gadījumos sabiedrība būtu jāinformē par to, kas ir noticis un vēlams pēc iespējas plašāk, nevis mēģināt, piemēram, kaut ko noklusēt.

Reklāma
Reklāma

“Tajā brīdī, kad tu šādu lietu konstatē, pirmais uzdevums ir informēt arī sabiedrību. Tāpēc, ka cilvēki paļaujas,” uzsvēra Šmits.

Ja gadījās kļūda, tā bija jāizstāsta uzreiz, norādīja Šmits, jo tad, kad cilvēki uzzina kaut ko, ko, iespējams, ir bijusi iecere noklusināt, “tas jau ir nelabojams trieciens vakcinācijas procesam”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.