Ja egles sējamas 0
Esmu savācis egļu sēklas. Gribu tās pavasarī sēt tieši uz lauka. Kā pareizāk saglabāt sēklas līdz pavasarim un kurā laikā sēt? Jānis Ločmelis Viļakas novadā
Egļu sējeņiem piemērota pēc iespējas kūdraināka, gandrīz skāba augsne, tāpēc zeme iepriekš jāsagatavo, iestrādājot skābu kūdru un pamatmēslojumā kompleksos minerālmēslus. Uz lauka var sēt, tikko laika apstākļi to ļauj un augsne atkususi (aprīlī, maijā). Lai sēklas nesāktu priekšlaikus dīgt, tās līdz sējai glabā +2…+3 °C temperatūrā. Jāraugās, lai sēklas neizknistu, jo pa pusei sadīgušas ir grūti iesēt, tādām arī veidojas līki sakņu kakliņi.
Pirms sējas egļu sēklas ieteicams vienu diennakti dezinficēt, mērcējot zilo graudiņu šķīdumā (tam jābūt viegli rozā, jo pārāk stiprs var iededzināt sēklas). Uzbriedušās sēklas pēc tam patur vēsā pagrabā vai noliek uz sniega, bet jāuzmanās, lai nesapelē.
Dīgtspēja atkarīga ne vien no glabāšanas apstākļiem, bet arī no sēklu kvalitātes. Pirktajām sēklām sējumu biezību rēķina, ņemot vērā to pilngraudainības un dīdzības rādītājus. Šādi platību iespējams ekonomiski izmantot – sējums neiznāk ne par biezu, ne par retu, – norāda Kalsnavas arborētuma dendroloģe Benita Rudzīte.
Egļu sēklas var sēt līdz 1 cm dziļi, tātad zemi tām uzber apmēram trīs sēklu biezumā. Pats svarīgākais dīgšanas laikā – nepieļaut augsnes virskārtas izžūšanu, jo saknitušo sēklu dīglīši var aiziet bojā. Ja virskārta kļuvusi ļoti sausa, sējums ir jāaplaista. Egļu sēklas masveidā sāk dīgt, kad augsnes temperatūra sasniedz +20…+25 °C. Pēc sadīgšanas jāskatās, vai sējums nav jāretina. Sējeņiem jābūt vismaz 1 cm atstatu citam no cita.
Egļu sēklas dīdzību saglabā pat līdz astoņiem gadiem. Pašu vāktajām mūžs gan ir īsāks, jo tās nav tik rūpīgi šķirotas. Ja nav izsētas visas, atlikumu var atstāt nākamajam gadam un glabāt, piemēram, stikla burkā ledusskapī. Lielākoties šīs sēklas vēl būs dīgstošas.