Ja darba devējs “izfiltrē”, ka es esmu trauksmes cēlājs, viņš izdomās iemeslu, kā mani atlaist. Tas ir iespējams? 39
Situācija. Trauksmes cēlājs piezvana attiecīgajam dienestam, kur jāsniedz sava personīgā informācija un personīgie dati – kas viņš ir, kur strādā u.tml., bet, ja darba ņēmējs izfiltrē – izskaitļo šo nodevēju, viņš var izdomāt iemeslu, kā atlaist šo darbinieku. Ir pierādījumi tam, ka anonimizācija strādā arī praktiskajā dzīvē mazajos uzņēmumos? TV24 raidījums “Uz līnijas” aicināja komentāru sniegt Inesei Kušķei, Valsts kancelejas trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāvei.
“Šī trauksmes cēlēja identitātes aizklāšana, pseidonimizācija nav vienīgais aizsardzības mehānisms. Ir paredzētas arī citas aizsardzības garantijas gadījumos, ja rodas šā likuma izpratnē nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, proti, kādas represijas pret šo personu, kas ziņojusi un iesniegusi ziņojumu,” skaidro Kušķe.
Kad ir iesniegts trauksmes ziņojums, tad var, piemēram, saņemt arī neierobežotu, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, norāda eksperte.
Savukārt, ja ziņojums ir bijis nepatiess, piemēram, trauksmes celšanas gadījums var būt kā atriebība šefam par to, ka kādu draud atlaist, viņš nomelo par šefu un iegūt aizsardzību pret atlaišanu -vai tas ir iespējams, jautā raidījums?
Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu ir paredzēta atbildība – administratīvā atbildība, kuru piemēro Valsts policija.
Katru gadu tie apkopoti dati, cik ir ziņojumu bijis un kāda ir bijusi šī aizsardzība. “Ja nemaldos, kopš 2019. gada, kad likums stājās spēkā, ir bijis tikai viens šāds gadījums. Tas nav ļoti izplatīts paņēmiens, ka ļaunprātīgi izmanto šo principu,” norāda speciāliste
2017./2018. gadā, kad bija darbs pie likumprojekta Saeimā, darba grupā varēja vērot, ka viena no bažām, kas bija Saeimas pārstāvjiem, bija tieši par šo iespēju, kā darbinieks šo var izmantot atriebības veikšanai, bet praksē šīs bažas nav pierādījušās, mierina Kušķe.
