Ja D vitamīns virs normas, vai tas ir bīstami organismam? Skaidro endokrinoloģe 7
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Rudenī asinsanalīzes uzrādīja D vitamīnu nepietiekamā daudzumā. Sāku katru dienu to lietot spreja veidā. Pārbaudoties pavasarī, analīzes uzrādīja, ka nu D vitamīns jau ir virs optimālā līmeņa – 67 ng/ml. Vai tas ir bīstami organismam? Vai jāturpina to lietot? ZANE RĪGĀ
Svarīgi lietot pareizo devu
“Šajā gadījumā D vitamīns ir virs optimālā līmeņa, taču nepārsniedz augšējo normu, kas uzskatāma par toksisku.
Maz ticams, ka tas varētu izraisīt veselības problēmas.
Taču svarīgākais mainīt devu no terapeitiskās uz uzturošo, kas ir mazāka, piemēram, ja līdz šim tā bijusi 4000 SV dienā, turpmāk lietot 800 SV, ko sauc par uzturošo medikamenta devu.
Taču piemērotāko devu atbilstoši ķermeņa svaram, D vitamīna uzsūkšanas spējai, vecumam un veselības stāvoklim var noteikt tikai ārstējošais ārsts.
Svarīgi pēc noteiktā laika perioda terapeitisko (sākotnējo) medikamenta devu mainīt uz uzturošo devu – ja līdzšinējā deva netiks mainīta, D vitamīna līmenis var turpināt paaugstināties un kādā brīdī kļūt toksisks.
Iespējams, šādā nelabvēlīgā gadījumā ārsts var ieteikt kādu laiku pārtraukt D vitamīna lietošanu,” skaidro Dr. Caunes privātprakses endokrinoloģe interniste Olīvija Caune.
Pirms sāk lietot D vitamīnu saturošus preparātus, jānodod analīzes, lai precizētu tā līmeni organismā. Pēc trim četriem mēnešiem, kopš lietots medikaments, ieteicams atkārtoti nodot analīzes, lai noskaidrotu, vai izdevies sasniegt D vitamīna līmeņa mērķa rādītāju.
Pārdozēšana ļoti reta
Lielākoties cilvēkiem konstatē nepietiekamu D vitamīna līmeni, un pārdozēšana vērojama ļoti reti, parasti, ja lietotas neadekvāti augstas devas – cilvēks kļūdījies un lieto vairāk vitamīna, nekā ārsts ieteicis, vai vēloties panākt labāku rezultātu.
“Sākotnēji D vitamīns uzkrājas aknās un taukaudos. Kad piesātinājums ir gana augsts, tā līmenis var kļūt toksiski augsts arī asinīs,” skaidro ārste un piebilst, ka precīza D vitamīna deva, kas tiek uzskatīta par toksisku, pasaulē nav zināma.
Ir definēta tikai augstākā ieteicamā deva diennaktī – 100 µg jeb 4000 SV (starptautisko vienību) veseliem pieaugušiem cilvēkiem un bērniem no 9 līdz 18 gadu vecumam (protams, iepriekš nosakot D vitamīna līmeni asinīs un noskaidrojot, vai deva ir piemērota).
“Tomēr cilvēkiem ar iekaisīgām zarnu, arī kaulu slimībām vai celiakiju, gastrektomiju ieteicamā D vitamīna deva diennaktī var atšķirties un būt augstāka. Arī to nosaka ārstējošais ārsts.”
SVARĪGI
• Simptomi, kas liecina par D vitamīna intoksikāciju:
• apjukums
• muskuļu vājums
• slāpes
• biežāka urinācija
• anoreksija
• vemšana
• Pie ilgstošas intoksikācijas:
• nierakmeņu veidošanās
• kaulu demineralizācija un sāpes
Jautājums-atbilde
Vai D vitamīnu var pietiekami uzņemt ar uzturu…
Ir ļoti maz pārtikas produktu, kuri dabīgā veidā satur D vitamīnu, tāpēc tikai ar ēdienu pietiekamā daudzumā to nevar uzņemt.
Ar uzturu maksimāli dienā varam uzņemt 150 SV jeb aptuveni 10% no nepieciešamās dienas devas. Optimālu līmeni var nodrošināt, tikai lietojot D vitamīnu saturošus preparātus.
Šo vitamīnu satur treknās zivis: lasis, tuncis, arī skumbrijas, sardīnes, mencu aknu eļļa. Šo vitamīnu satur arī šitake sēnes, olu dzeltenums, piens, liellopa aknas, atsevišķi produkti, kas bagātināti ar D vitamīnu, piemēram, brokastu pārslas.
…vai var aizstāt ar sauļošanos?
Viens no veidiem, kā cilvēka organisms var uzņemt D vitamīnu, ir saules stari. Taču te jāņem vērā vairāki svarīgi faktori.
• Sauļošanās ilgums – cilvēkiem ar tumšāku ādu saulē ieteicams atrasties 20–30 minūtes, ar gaišāku ādu – aptuveni 10 minūtes. Jo vairāk ķermeņa daļu atklāts saulei, jo lielāka būs saņemtā D vitamīna deva.
• Lai notiktu D vitamīna sintēze ādā, saulei jāatrodas augstu jeb ēna ir īsāka par paša augumu. Šāds saules augstums vasarās parasti ir ap pulksten 12.
• Svarīgi nelietot saules aizsargkrēmu, jo tas aizkavē D vitamīna veidošanos.
• Atrodoties saulē, nav iespējams uzņemt par daudz D vitamīna, taču saule ādā veicina melanīna, kas ādai piešķir pigmentu, veidošanos, kā arī iespējams apdegt, kas savukārt rada aizsargbarjeru, kura kavē D vitamīna sintēzi ādā.
Latvijas laika apstākļos, kā arī ģeogrāfiskā novietojuma dēļ tikai ar saules gaismu D vitamīnu pietiekamā daudzumā visa gada garumā nav iespējams uzņemt.
UZZIŅA
• Asinsanalīzēs nosaka kopējo 25(OH)D vitamīna līmeni, ko mēra nanogramos vienā mililitrā (ng/ml).
• Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas vadlīnijās par D vitamīnu noteikts:
• optimālais līmenis – 45–55 ng/ml
• pietiekams – •30ng/ml
• nepietiekams – 20–29 ng/ml
• deficīts – •19,9 ng/ml
• kritiski zems – <10 ng/ml
• pārmērīgs – •100 ng/ml
• intoksikācija – virs 150 ng/ml
