Cirtīsim tievākus, audzēsim resnākus 0
Arnis Muižnieks: “Šajā gadījumā abi likumprojekti – gan par caurmēru samazināšanu, gan par meža atjaunošanu – jāskata kontekstā. Ciršanas caurmērs paredzēts mazāks, nekā bija līdz šim, kas meža īpašniekam dod iespēju saīsināt meža aprites ciklu. Taču šo grozījumu mērķis nav panākt lielāku ciršanas apjomu, bet gan to, ka privātie meži tiek atjaunoti kvalitatīvi, nevis aizlaisti ar baltalkšņiem, kuru mums gana daudz. Tāpēc meža atjaunošanas noteikumos pirmo reizi galvenā cirte pēc caurmēra sasaistīta ar prasību nocirstajās platībās stādīt augstvērtīgu materiālu. Šāds augstvērtīgs stādāmais materiāls ciršanas vecumā dod daudz lielāku krāju un kvalitatīvāku koksni.
Turklāt grozījumi paredz visos meža tipos noteikt vienādu ciršanas caurmēru, kas izslēgs negodīgu uzņēmējdarbību. Diemžēl ir gadījumi, kad pircēji, iegādājušies no meža īpašnieka mežu, kuru pēc likuma vēl cirst nedrīkst, pasūta jaunu meža inventarizāciju, pēc kuras pamainās koku augstums, kas savukārt ietekmē bonitāti, ko nosaka pēc koku augstuma konkrētajā vecumā. Un tad izrādās, ka cirst var. Lai šos caurmērus visos meža tipos izlīdzinātu, bērzam un priedei trešajā bonitātē ciršanas caurmērs ir pat palielināts.”
Artis Vaivods, meža īpašnieks Latgales reģionā: “Likumprojekta galvenā jēga – panākt efektīvāku saimniekošanu. Nav runa par to, kā ātrāk izgriezt, bet gan kā ātrāk izaudzēt. Ja es iestādu selekcionētu stādmateriālu, kopju to, tad bērza audzēs caurmēru var sasniegt jau 45 – 50 gados. Ļoti pozitīvi vērtēju arī to, ka cirsmās pēc caurmēra ciršanas parametri nebūs atkarīgi no meža bonitātes. Līdz ar to blēdīšanās ar meža bonitāti ir izslēgta.
