
Darba meklējumi nav viegli – no malas varētu šķist, ka jāatver tik viens no 10 sludinājumu portāliem un jāsāk šķirstīt visi lieliskie piedāvājumi, taču realitātē pieredzes stāsti vēsta par pretējo. Dažbrīd šķiet, ka tam, kuram jau ir darbs, jāturas ar visām četrām pie rakstāmgalda, bet darba meklētājam jāpriecājas par jebkuru “jā” no potenciālā darba devēja. Par darba meklējumiem rakstu jau vairākus mēnešus, un arī šonedēļ publicējam kāda lasītāja vēstuli. Miks arī meklē darbu un pēc viena no rakstiem par šo tēmu, izlēma uzrakstīt arī savas domas. Lūk, kas viņam sakāms.
“Es uz darba meklējumiem skatos citādāk. Ja turpināsiet pētīt šo tēmu, lai pietuvotos izpratnei, domāju, ka vajadzētu uz šo problēmu paskatīties no savādākas pozīcijas.
Esmu novērojis, ka diskusijās par šo tēmu cilvēki parasti nonāk pie diviem slēdzieniem:
1. Darba devējiem vajadzētu būt “iekļaujošākiem”;
2. Darba meklētājiem vajadzētu turpināt apgūt jaunas prasmes, “lai labāk konkurētu darba tirgū”.
Manuprāt, tas ir par seklu un nepasaka, ko tad īsti darīt man vai jebkuram citam. Mācīties jomā, kas šobrīd ir darba tirgū pieprasīta, bet diez ko neiedvesmo? Domāju, ka nē, tā būtu īsta spīdzināšana.
Pirmais jautājums, ko es vēlētos saprast, ir motīvs – kāpēc cilvēks vispār meklē darbu. Lai pabarotu ģimeni? Lai apgūtu jaunas prasmes? Lai būtu laimīgs?
Ja cilvēks nav plānojis virzību savā dzīvē tālāk par mērķi “pabarot ģimeni”, tad man nerada izbrīnu, ka iespējams nosūtīt 300 pieteikumus uz visām pusēm un saņemt atteikumus. Tad visdrīzāk cilvēks pats īsti nezina, ko grib, viņš, mednieku terminoloģijā runājot, īpaši netēmējot vienkārši šauj tumsā, cerībā, ka kaut kam trāpīs un, iespējams, tas izrādīsies “sapņu darbs”. Darba devējs to nolasa un saprot, ka ne jau tieši pie šā darba devēja cilvēks ir nācis un ne jau šos uzdevumus viņš vispār vēlas veikt.
Šobrīd sabiedrība mūs arī nemāca neko vairāk par “mācies, iegūsti labu darbu, maksā nodokļus un godīgi strādā tur līdz pensijai”. Ja tas nedarbojas, cilvēki bieži vien iekrīt upura lomā, vainojot neatsaucīgos vadītājus, personāla speciālistus, valdību un apkārt valdošo vecuma diskrimināciju. Upuris jau ir atradis vainīgos visās savās problēmās, pārstāj domāt un šādā veidā aizver sev durvis uz risinājumu.
Kad kaut kas hroniski neiet, kā mēs vēlamies, mēs varētu apstāties un paskatīties uz problēmu no augstākas perspektīvas – vai cilvēkam šajā pasaulē un dzīvē vispār ir misija, jeb latviski – sūtība? Daži saka, ka nē, vai saka, ka jā, bet joprojām nedzīvo tā, it kā viņiem būtu kāda misija.
Uzprasiet cilvēkiem, ko viņi uzskata par savu misiju, domāju, ka reti kurš par to būs vispār aizdomājies un spēs tā uzreiz pateikt kādu sakarīgu teikumu. Daži pēc brītiņa izmocīs kaut ko sabiedriski akceptējamu šīs tēmas virzienā un būs skaidri redzams, ka tas nav no sirds. Tikai atsevišķi indivīdi to skaidri zina un turp arī dodas pārvarot visus šķēršļus. Un mēs par viņiem sakām: “O, kas par harizmātisku personību!”.
Interesanti, ka tagad ļoti daudzas organizācijas ir noformulējušas un publiski deklarējušas savas misijas. Tad sanāk, ka organizācijās ar misiju strādā simtiem cilvēku bez misijas? Es, personiski domāju, ka katram cilvēkam ir misija, tikai ne katrs to apzinās. Un pat no tiem, kas apzinās, ne katrs turp virzās.
Es misijas eksistenci pieņemu savā dzīvē kā aksiomu, ko uzskatu par pareizu, kaut arī nevaru racionāli pierādīt. Un, pretēji vispār pieņemtajam uzskatam, ne vienmēr misija ir saistīta ar darāmo darbu. Tā var izpausties daudz izsmalcinātāk. Dodoties misijas virzienā, cilvēks ir apmierināts, neskatoties uz šķēršļiem, vai pat laimīgs.
Atgriežoties pie darba meklētājiem, ja izsūtīti 300 CV un darba vēl nav, domāju, ka dzīve šim cilvēkam 300 reizes uzstājīgi norāda, ka nu jau pietiek strādāt darbos, kas nepatīk, lai tikai sagādātu iztiku. Padomā un nolem, kāds cilvēks tu vēlies kļūt. Un tad, katru savu pieņemto lēmumu skati caur šo prizmu – vai šis lēmums tevi pietuvinās tam, kāds tu vēlies kļūt? Jā vai nē? Un tad jau izvēles izdarīt ir daudz vieglāk un tu sāc šaut mērķī.”
Vai arī tev ir savs pieredzes stāsts par darba meklējumiem? Varbūt par darba apstākļiem, kuru vēlētos mainīt? Droši raksti man uz [email protected] vai ziņo.