Foto – LETA

Sandra, 51:
 “Ja tā godīgi, nemaz nezinu. Esmu pārdevēja, bet man ir RTU izglītība. Ko tas man deva? No malas jau šķiet, ka neko, bet esmu tur, kur esmu, jo mūsdienu Latvijā ir skumja situācija – jebkāds darbs ir darbs. Tāpēc grūti teikt, ko es mācītos, ja būtu tagad jāizvēlas, jo pārliecība par to, ka pēc studijām iegūtu darbu savā profesijā, man diemžēl nav.”


Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Lasīt citas ziņas

Alma, 46:
 “Esmu redaktore, un darbs man patīk. Mana izglītība gan nav īsti saistīta ar to, ko daru, – pabeidzu Vēstures un filozofijas fakultāti LU. Bet, ja man būtu jāizvēlas tagad, es domāju, ka ietu uz biznesa menedžmentu vai grāmatvedību, tad varētu turpināt mācības un tēmēt uz speciālista vietām lielajos uzņēmumos. Tā ir laba vieta, kur strādāt, pārsvarā ar labu atalgojumu, un, ja esi patiešām labs speciālists vai vismaz ļoti radošs, piemēram, grāmatvedībā, šie uzņēmumi tevi uzturēs. Tas gan nav viegli, un, protams, cilvēkam šīm lietām jāpatīk un tās jāsaprot. Tā kā man pašai grāmatvedība šķiet interesanta un esmu beigusi dažus grāmatvedības kursus, tad, ja man būtu iespēja iet atpakaļ un sākt visu no sākuma, šī būtu mana izvēle.”

Ritvars, 35:
 “Esmu acu ārsts. Darbs man patīk, un nedomāju, ka būtu bijis gudri izmācīties par kaut ko, kas pašam nepatīk. Ja tagad būtu jāizvēlas, ko studēt, tāpat izvēlētos medicīnu. Neapsvērtu arī citas medicīnas jomas, jo tad, kad studēju, biju pilnīgi pārliecināts par savu izvēli. Man liekas, ir traki, ja izmācās, sāk strādāt un tad saprot, ka labāk būtu darījis vai mācījies ko citu. Protams, pazīstu cilvēkus, kuri ir krasi mainījuši savu karjeru, bet tas ir grūti, un ne katrs spēj to izturēt līdz galam. Tāpēc es ieteiktu ikvienam kārtīgi apdomāt savu studiju izvēli.”

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Edgars, 27:
 “Grūts jautājums. Nē, patiešām, es nezinu, ko es izvēlētos, ja būtu jāizvēlas tagad. Pieņemt lēmumus vienmēr ir grūti, it īpaši, ja interesē dažādas jomas, vai, tieši pretēji, īsti nav pārliecības par to, kas interesē. Kad izvēlējos mācību programmu, man likās, ka tā ir interesanta, un cerēju, ka padosies. Studijas nepabeidzu, jo tomēr izrādījās, ka nepatīk un nepadodas. Sāku strādāt citā jomā, pie kuras paliku. Esmu gan domājis, ko varētu mācīties, jo nekad neesi par vecu, lai turpinātu studijas, bet patiesi nezinu.”

Evija, 32:
 “Esmu friziere, un man ļoti patīk tas, ko daru. Paralēli neklātienē mācos menedžmentu un ceru atvērt pati savu salonu. Tā ka, ja būtu jāizvēlas, ko studēt, es tik un tā sākumā būtu izmācījusies par frizieri un tikai tad studējusi menedžmentu. Domāju: ja tu zini, ko patiešām gribi darīt, tad tas arī jādara, lai nav vēlāk jānožēlo.”

Ilga, 55:
 “Droši vien paliktu savā jomā – medicīnā –, jo tā būtībā ir mana lieta. Varētu jau arī mēģināt ko citu, piemēram, kaut ko sociālajā sfērā, saistībā ar sociālo darbu. Pašlaik esmu kosmetoloģe, un šī bijusi ilgstoša transformācija, jo oficiāli skaitos mediķe un ilgu laiku arī strādāju medicīnā. Darbs, ko pašlaik daru, man patīk. Sākumā gan bija pilnīgi atšķirīga ideja – gribēju iet mācīties ģeogrāfiju, jo tas mani jaunībā vilināja – ceļošana, romantika un tamlīdzīgi. Tomēr beigās vairāk nosvēros uz medicīnas pusi.”

Aivars, 54:
 “Strādāju par masieri. Ja tagad būtu jāizvēlas, ko studēt, tad vismaz kādu laiku pastudētu valodas, konkrēti angļu valodu. Kādreiz domāju – ja ārzemnieki brauks šeit, viņiem būs jāsaprot latviski, bet tagad jau viņu tik daudz, nevar visi iemācīties latviešu valodu. Tā nu daudzi mani klienti ir ārzemnieki, un man grūti ar viņiem sastrādāties, jo klientiem ir svarīgi arī parunāties. Saprotiet, cilvēkam jāatrod īstais darbs, un katram tas ir savs. Es sākumā vairāk strādāju ar papīriem, bet tur tikai visu laiku skatījos pulkstenī – šķita neinteresanti. Mani saistīja fizisks darbs, tad nu ieguvu masiera kvalifikāciju, sāku strādāt un uzreiz jutos daudz labāk. Katram sava gaume, bet svarīgi atrast tieši to savu profesiju, lai vari smaidīt strādājot.”