Ja bieži asiņo deguns, zilumi ilgi neuzsūcas, ir spēcīga asiņošana… 0
Bieži un stipri asiņojošs deguns, ilgi neizzūdoši zilumi vai spēcīga asiņošana, tikai iegriežot pirkstā – raksturīgas asinsrades slimību pazīmes.
Iedzimtības dēļ
No 13 retām asins saslimšanām, kas prasa īpašu uzmanību, atpazīstamākā ir hemofilija, bet biežāk sastopamā – Villebranda slimība. Pavisam Latvijā ir 145 cilvēki, kuriem ir hemofilija, 102 ir Villebranda saslimšana, un pieciem – VII asinsreces faktora deficīts. Iespējams, ir vēl daudzi, kuri pat nenojauš, ka viņiem asinis pietiekami nesaredz, lai gan bieži asiņo deguns, ir zilumi un hematomas, problēmas operāciju, dzemdību un pēcdzemdību laikā. Daudziem nākas slēpt zilumus sauļojoties un pat izvairīties no kukaiņu dzēlieniem, lai apkārtējie neiedomātos par iespējamo vardarbību ģimenē.
Ar hemofiliju lielākoties slimo vīrieši, bet sievietes ir gēna nēsātājas, jo kaite ir iedzimta. Tiesa, arī sievietēm var izpausties dažādi simptomi – ilgstoša asiņošana menstruāciju vai dzemdību laikā.
Tādēļ daudzas, zinādamas par šo problēmu, bieži baidās dzemdēt ne tikai asins recēšanas traucējumu dēļ, bet arī tālab, ka, visticamāk, tos mantos arī pēcnācēji. Hemofiliju bieži atklāj, jau pārgriežot nabassaiti. Tā dažkārt pamana arī Villebranda slimību.
Cilvēkiem ar šādām saslimšanām asinīs trūkst olbaltumvielas, kas kontrolē recēšanu. Slimības smaguma pakāpe atkarīga no šī faktora līmeņa vai aktivitātes un, savlaicīgi neatpazīta, tā būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un var būt izšķiroša medicīnisku manipulāciju vai traumu gadījumos.
Asinsanalīzes loma
Latvijas Hemofilijas biedrības prezidente Baiba Ziemele nobažījusies, ka izpratne par asinsrades slimībām ne vienmēr ir pat ģimenes ārstiem, tādēļ pacienti nenonāk pie hematologa, netiek veiktas neieciešamās analīzes, līdz ar to nav arī atbilstošas ārstēšanas.
Asiņošana locītavās un muskuļos rada neizturamas sāpes, kropļojot ķermeni, bet iekšēja asiņošana, piemēram, smadzenēs, var būt letāla. Protams, ne visiem problēma ir tik smagā formā, ka traucē ikdienas dzīvē, un tomēr…
– Zināšanu trūkums pacientu var apdraudēt pat niecīgu sadzīves traumu gadījumos, taču bieži asiņojošs deguns var būt vienīgā pazīme, ka ir šādi traucējumi, – skaidro B. Ziemele, piebilstot, ka hemofilija, Villebranda slimība, iedzimti trombocītu traucējumi un citi traucē normālai asins recēšanai visas dzīves garumā. Taču ar atbilstošu dzīvesveidu stāvokli var normalizēt.
Hemofilijas aprūpe ir ārkārtīgi dārga visā pasaulē. Asiņošanu novērš, organismā ievadot slimību izraisījušā faktora koncentrātus – bioloģiskos medikamentus, ko ražo no donoru asins plazmas vai iegūst mākslīgi. Deformētām locītavām nepieciešama endoprotezēšana.
Latvijā pērn beidzot uzsākta bērnu ārstēšana ar jaunākajiem medikamentiem. Joprojām labākas, katram pacientam piemērotas bioloģiskās zāles gaida pieaugušie. Pagaidām līdzeklis hemofilijas izārstēšanai nav atrasts, tāpēc visa uzmanība pievērsta pacientu dzīves uzlabošanai.
– Ar nepacietību gaidām, kad pasaulē atradīs veidu, kā recēšanas traucējumus izārstēt pilnībā, – cerību neslēpj B. Ziemele.
Pasaulē meklē iespējas
Zinātnieki cenšas. Turklāt viņu uzmanības lokā ļoti bieži nonāk arī daudz smagākas hematoloģiskas saslimšanas – ļaundabīgie jeb tā sauktie hematoloģiskie audzēji: dažādas leikozes, Hočkina un Ne-Hodžkina slimība, mielofibroze, Valdenstrēma slimība un citas. Mielomas cēloņiem, riska faktoriem un ārstēšanai bija veltīta pat liela daļa priekšlasījumu pasaulē nozīmīgākās profesionālās asinsrades traucējumu speciālistu organizācijas – Amerikas Hematoloģijas biedrības – kongresā. Par to runāja arī ārsti, kuri pērn bija pulcējušies Eiropas Hematologu asociācijas kongresā.
Ne velti mielomai pievērš tik lielu uzmanību – aiz limfomas tā ir otrs biežākais asins ļaundabīgais audzējs. ASV un lielākajā daļā Rietumeiropas valstu mieloma sastopama 3 – 4 cilvēkiem no 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Latvijā – pat vairāk. Divas trešdaļas multiplās mielomas pacientu ir vecāki par 65 gadiem vai arī viņu fiziskais stāvoklis liedz izmantot ķīmijterapiju un cilmes šūnu transplantāciju, taču jau tagad neizārstējamā mieloma labi padodas jaunām terapijas metodēm, un ir arī gadījumi, kad cilvēka gribasspēks ir izrādījies stiprāks par slimību. Ārstēšanas mērķis šādiem pacientiem ir pagarināt dzīvildzi, sasniedzot labāko iespējamo efektu ar pieejamajiem medikamentiem. Pētījumi, kas pašlaik ir sasnieguši jau trešo fāzi, pierāda, ka uzturošā terapija vai ilgstoša ārstēšana pat gados veciem cilvēkiem uzlabo dzīves kvalitāti un pagarina efekta noturību.
