“Ja bez Krievijas tirgus nevaram pastāvēt – esam neizdevusies valsts!” TV tiešraidē uzvirmo asa diskusija par “asiņaino” naudu 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” izvērtās asa un emocionāli piesātināta diskusija par Latvijas attiecībām ar Krieviju. Tajā piedalījās Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, Saeimas deputāts un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, kā arī jurists un Latvijas Loģistikas asociācijas dibinātājs Kalvis Vītoliņš.
Saruna koncentrējās uz vienu no pēdējā laika jūtīgākajiem jautājumiem – vai un cik lielā mērā Latvija turpina uzturēt ekonomiskus sakarus ar agresorvalsti Krieviju, kā tas ietekmē valsts drošību, morālo nostāju un sabiedrības pašcieņu.
Diskusiju aizsāka Harijs Rokpelnis, uzsverot, ka šis jautājums nav melnbalts un viegli atrisināms. Viņš aicināja domāt racionāli: “Mēs visi gribētu pārtraukt barot to lāci tagad un uz sitienu. Bet, ja domājam racionāli un vidējā termiņā, jāskatās, ko tas nozīmē mūsu valsts ekonomikai un tirgum Eiropā.”
Rūta Dimanta atteica, ka ir nožēlojam runāt par valsts ekonomiku, bet baroties no Krievijas.
H.Rokpelnis minēja piemēru ar Krievijas graudu un mangāna tranzītu caur Latviju: “Ja mēs esam vienotā ekonomiskā zonā – Eiropas Savienībā, mēs, Latvija, pieņemot vienu lēmumu, neietekmējam to kopējo tirdzniecības masu ar Krieviju vai Centrālāziju, bet pasliktinām ekonomisko situāciju un dzīves apstākļus šeit, uz vietas. Vienkāršs piemērs ar asiņainajiem graudiem. Bija situācija, ka Krievija importēja graudus Latvijā, te tika samaksāti visi nodokļi, sakārtoti papīri, un tie graudi aizceļoja tālāk. Asiņainos graudus nevajag. Viss, Latvija vairs graudus neimportēja. Kā jums šķiet, vai graudu plūsma apstājās caur Latviju? Nē. Līdzīgs stāsts par mangānu. Bet mēs piegājām tai lietai pragmatiskāk. Panācām, ka mangāns tiek iekļauts Eiropas kopējās sankcijās, un mangāns vairs uz Krieviju netiek vests ne caur Latviju, ne caur kādu citu valsti, un tad tam tiešām ir efekts.”
Rūta Dimanta uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumi slēpjas aiz “humāniem apsvērumiem”. Īpaši asi viņa vērsās pret farmācijas nozari: “Tā joprojām eksportē uz Krieviju. Un slēpjas aiz humāniem apstākļiem. Kādi humānie apstākļi? Pārstājiet slepkavot, krievi, un jums tiks sūtītas zāles!”
Dimanta arī norādīja uz liekulību – kamēr Latvija tērē naudu Ukrainas atbalstam un bruņošanai, vienlaikus caur valsti turpina plūst preces un nauda, kas, galu galā, nāk no agresorvalsts.
Kalvis Vītoliņš, savukārt, uzsvēra, ka arī Ukrainas piemērs rāda sarežģītību šajos jautājumos – ukraiņi, kaut arī viņus bombardēja, visus šos gadus līdz brīdīm, kad beidzās līgums, turpinājās caur sevi laist Krievijas gāzi. Un par to arī saņēma naudu. Faktiski tā bija tranzīta tirdzniecība. “Mēs esam tikai cita veida ķīlnieki,” viņš piebilda.
Dimanta vaicāja: “Tiešām mēs nevaram bez sadarbības ar Krieviju kā valsts pastāvēt? Kur ir problēma?”
Rokpelnis atbildēja ar brīdinājumu, ka šādas izmaiņas ietekmēs sabiedrības labklājību: “Tad Ziedot.lv būs tukši konti. Mums jau tagad ir liela sabiedrības daļa, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa.”
Viņš aicināja uz sistemātisku un koordinētu pieeju, uzsverot, ka valsts emociju līmenī rīkoties nedrīkst, taču Rūta Dimanta šādu pieeju sauca par “slēpšanos aiz Eiropas Savienības”. “Ja mēs bez Krievijas tirgus nevaram pastāvēt – mēs esam neizdevusies valsts,” asi secināja Dimanta.
Uz to Rokeplnis atbildēja: “Mēs gribam būt Eiropas savienībā. Pareizi? Savienība ir kas? Tā ir politiska un ekonomiska savienība. Pareizi? Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka lēmumi, kas attiecas uz sadarbību ar trešajām valstīm gan politiski, gan ekonomiski tiek pieņemti solidāri un ir saistoši iesaistītajām pusēm.
Dimanta atteica: “Lai tad Eiropas Savienība iesūdz mums tiesā, ka mēs negribam tranzītu ar Krieviju. Un, starp citu, kāpēc mums ir krievu gurķi tirgū?”
Rokpelnis atbildēja: “Jo pārtikas preces nav starptautiski sankcionētas. Tāpat kā tas nebija ar mangānu. Mangāns tagad ir. Tas bija arī, pateicoties sabiedrības spiedienam. Un to mēs kopīgi panācām, un tad ir efekts.Ja mēs kopīgi šīs par šīm lietām varam vienoties un panākt, tad arī būs efekts. Bet efekta situācijā, kad mēs vienkārši uzmetam lūpu kā valsts, nebūs. Bet, ja mēs pieejam racionāli un paskatāmies uz cipariem, nu tad politiķa atbildība ir ne tikai smuki izskatīties un lentes griezt, bet arī nesmukus lēmumus pieņemt, ja tas kopumā nāk mums par labu.
Dimanta, savukārt, atbildēja: “Bet kā tas mums nāk par labu?”
Vairāk skaties video!
