Ja bērna noslēgtība ir ģenētisks traucējums… Par autismu 0
Mazliet par klusu, drusku pasīvs un tāds dīvains… Sevī noslēdzies bērns mulsina skolotājus. Taču vainīga nevis audzināšana, bet gan autisms – ģenētiski traucējumi.
Saskarsmē ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi, apkārtējie bieži vien neatpazīst sensoro stimulu nepieciešamību, tomēr šādos gadījumos īpaša pieeja ir ļoti būtiska. Lielākoties jau neierastu uzvedību uzskata par nepareizas vai nepietiekamas audzināšanas rezultātu.
Izprotot autiskā spektra traucējumus, ir vieglāk uztvert arī šādu bērnu uzvedību, palīdzēt tiem mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli.
Viņi atšķiras no citiem, tādēļ nevar prasīt, lai skolā uzvestos tāpat kā pārējie. Lai arī sākumā tas ir grūti, šādiem bērniem ieteicams nedaudz citādāks individuāls mācību plāns.
Bieži situācijās, kas prasa mierīgu sēdēšanu un koncentrēšanos, bērni nesaprot, kur likt rokas, tādēļ palīdz graudu bumba vai saraina gumijas bumbiņa. Plaukšķināšana ar rokām vai citas aktivitātes šiem bērniem dod iespēju sajust, ka viņi kontrolē savu unikālo pasauli un tajā jūtas droši.
Viņiem ļoti nepieciešama rutīna, tāpēc ieteicams nemainīt galdu izvietojumu klasē un bērnu vietas pie tiem. Arī mācību stundu vēlams katru reizi sākt un pabeigt vienādi.
Ja bērni nedzird vai neklausās teiktajā, jāsaprot, ka to var radīt dzirdes sistēmas disfunkcija. Viņi pastiprināti un skaļi dzird pulksteņa tikšķēšanu, bet nedzird sev adresētu tekstu. Tādēļ skolotājiem jāpārliecinās, vai bērni saprot uzdevumu. Svarīgi saukt vārdā un runāt lēnāk, vienā teikumā nepārejot no vienas tēmas uz citu.
