Autovadītājs ar “BMW” notriec piecgadīgu zēnu. Tiesā strīdēsies par braukšanas ātrumu 52
2017. gada 19. augustā Saldus pusē notika automašīnu “Audi” draugu pasākums. Raivis un Sanija kopā ar bērniem nolēma to paskatīties, jo paši jau arī brauc ar “Audi” un turpat Saldus pievārtē dzīvo, arī laiks bija jauks. Neilgi pirms pieciem vakarā pasākuma dalībnieki automašīnās apstājās pie pilsētas robežas, lai sagaidītu atpalicējus un turpinātu ceļu. Tajā pašā laikā virzienā no Ezeres uz Saldu brauca 30 gadus vecais Saldus novada iedzīvotājs Uldis S., kurš vadīja 1997. gadā ražotu “BMW 525”. Vienlaikus pāri ceļam pie savas mammas un māsas devās piecus gadus vecais Ervīns. Pēc ceļu satiksmes noteikumiem, zēns atradās pilsētas teritorijā – viņš bija aptuveni desmit metru attālumā no ceļa zīmes “Apdzīvotas vietas sākums”. Tas ir būtiski, jo tas nozīmē, ka maksimālais braukšanas ātrums šai vietā ir 50 km/h. Uldis zēnu ieraudzīja pārāk vēlu, lai paspētu nobremzēt… Eksperts vēlāk konstatēja, ka sadursmes brīdī “BMW” ātrums bijis 62 km/h. Ervīns aizsviests metrus sešus pa gaisu. Viņa dzīvība karājās mata galā. Kā vēlāk bērna mātei Sanijai atzinies bērnu ārsts Pēteris Kļava, viņš esot nodomājis, ka mazais puika neizdzīvošot…
Šobrīd Ervīns atgūstas no smagām traumām, kuru sekas, iespējams, paliks uz mūžu. Bet Uldis S. nokļuvis uz apsūdzēto sola. Par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, kā dēļ cilvēks guvis smagus miesas bojājumus, viņam draud cietumsods līdz pat astoņiem gadiem un autovadītāja tiesību atņemšana uz pieciem gadiem.
Jaunais vīrietis, kurš Saldū pazīstams ar iesauku Spoks (tā rakstīts ir arī viņa feisbuka profilā aiz uzvārda), bijis gatavs uz izlīgumu ar vecākiem un maksāt naudu. Taču vecāki atsakās no naudas un gatavi līgt tikai par to, ka braucējs uz visiem laikiem atsakās no autovadītāja tiesībām, lai nevienu vairs nevarētu apdraudēt. (Patiesībā jau likums šajā gadījumā, kad sekas ir smagas, izlīgumu neparedz; izlīgt var tikai par kompensāciju.) Man Uldis S. teic, ka no autovadītāja tiesībām nav gatavs atteikties arī tāpēc, ka strādā ceļu būvē, kur vada dažādu tehniku. Tādēļ jaunais vīrietis ir nolīdzis advokātu Regnāru Jansonu, kurš bieži aizstāv apsūdzētos smagās un nereti bezcerīgās lietās.
Pagājšnedēļ tiesas sēdē Kurzemes rajona tiesā Saldū apsūdzētais savu vainu uzbraukšanā bērnam vispirms atzina, taču kopā ar advokātu mēģinās apstrīdēt ekspertīzes slēdzienu par braukšanas ātrumu, līdz ar to juridiski tika noformēts, ka vaina netiek atzīta, lai varētu apstrīdēt ātrumu. Autovadītājs ātrumu neesot piefiksējis un pieļauj versiju, ka tas ir bijis mazāks, nekā minēts ekspertīzē. Tāpēc tiesnese Selga Lapejeva uz nākamo tiesas sēdi izsauks četrus policistus, kas fiksēja negadījumu, un Tiesu ekspertīžu biroja ekspertu Aigaru Āboliņu.
Bet kas par negadījumu zināms šobrīd un ko saka liecinieki?
Pārgalvība un fizikas likumi
“Bijām apstājušies ceļa labajā pusē. Kādas padsmit mašīnas bija aiz muguras, četras vai sešas – priekšā. Vispirms viens pats pārgāju pāri ceļam un atgriezos. Tad pāri ceļam gāja sieva ar meitu, bet pats paliku pie puikām. Septiņgadīgajam sagribējās pačurāt, bet mazais bija turpat blakus pie kājas. Kamēr vecākajam dēlam palīdzēju sakārtot bikses, mazais “parāva pēdu”. Es iepriekš biju teicis, lai pagaida, bet viņš nepaklausīja. Redzēju, ka Ervīns skrien pāri ceļam un jau ir kādu pusmetru no mammas, kad parādījās “BMW”. Izskatījās, ka bremzē pēdējā brīdī un ar labo lukturi uztriecas dēlam,” tiesā teica tētis Raivis.
Viņš izteica sašutumu par “BMW” vadītāju, kurš redzēdams, ka ceļmalā stāv daudzi automobiļi un cilvēki, jau laikus nesamazināja ātrumu. Tāpat viņš bija neizpratnē, ka “BMW” vadītājs braucis virsū bērnam, bet nemēģinājis pa kreiso pusi viņu apbraukt, kur esot bijis pietiekami daudz vietas.
“Ikdienā braucu ar kravas auto, fūri un, ja man tā būtu gadījies, es tur pat ar fūri mierīgi būtu ticis cauri,” noteica Raivis.
Pēc tiesas sēdes Uldis man gan sacīja, ka viņam neesot bijusi pārliecība, ka pa kreiso pusi tiks garām, tur bijuši automobiļi, cilvēki. Kad ieraudzījis skrienošo bērnu, griezis pa labi. Uldis nenoliedz, ka viņam vajadzējis braukt lēnāk. Viņam blakus bijusi meita, kurai pirms brīža karstās dienas dēļ bijusi slikta dūša, un viņš bijis koncentrējies uz savu atvasi.
“BMW” uz aizmugurējā sēdekļa sēdēja paziņas: Intars ar sievu. “Tas bija viens zibsnis. Bērns izskrēja no kreisās puses, Uldis nolamājās un sāka bremzēt. Bija par vēlu izvairīties. Spidometrā neskatījos, bet ātrums bija saprātīgs – kādi 70 vai 75 km/h. Policisti pēc tam ar Ulda “BMW” brauca ar 60 km/h un bremzēja tur, kur Uldis, un apstājās tieši turpat,” tiesā liecināja Intars.
Nedaudz citas liecības par policistu testiem sniedza Ervīna mammas brālis Kristaps – policisti esot testējuši ar maksimāli atļauto ātrumu 50 km/h un “BMW” apstājies divus metrus vai pat vairāk pirms sadursmes vietas.
Lai arī ko notikuma vietā būtu darījuši policisti, eksperta A. Āboliņa secinājums ir šāds: “BMW” ātrums uzbraukuma brīdī gājējam bija 62 km/h; vadītājs uz gājēju noreaģēja (ieraudzīja bērnu) aptuveni 32 metru attālumā; ja vadītājs būtu braucis ar 50 km/h, tad viņam būtu bijusi tehniska iespēja apstāties pirms gājēja. Diena bijusi apmākusies, plus 26 grādi, sauss asfaltbetons, brauktuves platums 6,55 metri, divas braukšanas joslas. Jāpiebilst, ka vēl pirms ceļa zīmes “Saldus”, kas nozīmē maksimālo ātrumu 50 km/h, iepriekš bija zīme, kas nosaka ātruma ierobežojumu līdz 70 km/h.
Ekspertīzē gan nav atbildēts uz jautājumu, kāds bija “BMW” ātrums brīdī, kad autovadītājs ieraudzīja bērnu, brīdī, kad iebrauca pilsētas teritorijā, un pašā bremzēšanas sākumā, kad droši vien sāka strādāt riteņu pretbloķēšanas sistēma un beigās riteņi vienalga sāka izslīdēt uz asfalta. Taču tāpat iznāk, ka ātrums visos šajos brīžos tad bijis lielāks par 62 km/h (kāds tas eksperta vērtējumā bija uzbraukuma brīdī), jo, ieraugot bērnu, vadītājs nez vai spieda gāzes pedāli un bremzējot ātrums nepalielinās. Tātad, ja eksperta aprēķini ir pareizi, tad iznāk, ka autovadītājs neievēroja ceļu satiksmes noteikumus – nebrauca tā, lai aiz zīmes “Apdzīvotas vietas sākums” viņa mašīnas ātrums būtu 50 km/h.
Mammas acīm
“Ervīns gribēja mums nākt līdzi pāri ceļam. Teicu, lai pagaida, tūliņ būsim atpakaļ. Fotografēju automašīnas Saldus virzienā, kad izdzirdēju šausmīgu bremžu kaukoņu un ieraudzīju melnu “BMW”. Un dēlu… Tik tuvu, ka likās, pastiepšu roku un satveršu viņu. Nepaspēju… Arī Ervīns ieraudzīja “BMW” un sarāvās. Pēc trieciena ielidoja grāvī. Kā mums vēlāk sacīja, ka tas – samērā mīkstais kritiens – izglāba viņam dzīvību,” stāsta Sanija.
Uz advokāta jautājumu, vai ģimene darījusi visu iespējamo, lai nenotiktu nelaime, mamma atbildēja: “Bērniem mācām, kas ir labi, kas ir slikti, ka jāklausa vecāki. Uzskatu, ka mūsu bērni ir drošās rokās. Šajā gadījumā vadītājs neievēroja drošu ātrumu, redzot, ka ceļmalā stāv automobiļi, turklāt viņam bija pietiekami daudz vietas, lai izvairītos no sadursmes.”
Apsūdzētais noskaņo pret sevi
Diemžēl pēc notikušā Uldis esot noskaņojis Ervīna vecākus pret sevi. “No viņa puses pilnīgs klusums. Nav interesējies, kas noticis ar bērnu. Kāpēc ar viņu man būtu jāizlīgst? Varbūt pateikt vēl paldies, ka dēlu sabrauca?!” tiesā sašutis teica Raivis, kurš šobrīd nestrādājot, lai būtu laiks vadāt bērnu pie ārstiem un nodarboties ar rehabilitāciju.
“Par laimi vai par nelaimi, mums ir kopīgi paziņas, kuri stāsta – Uldis runājot, ka nejūtoties vainīgs un ka viņam par uzbraukšanu nekas nedraudot. Un kā lai saprot to, ka divas nedēļas pēc notikušā viņš sava auto logā ielīmējis uzlīmi ar uzrakstu: “Ja beha lido, nevajag te staigāt. Tas tak normāli.”? Manuprāt, šim cilvēkam nav sirdsapziņas un viņam jāatņem tiesības, iekams kādu vēl nav sabraucis. Viņam ir agresīva braucēja slava, un viņš neapzinās, ko izdarījis. Kad Ervīns bija reanimācijā, mēs paši piezvanījām, jo domājām, ka viņš gribēs zināt, vai bērns ir izdzīvojis, taču bija tāda sajūta, ka viņš grib izbeigt sarunu, visu laiku atbildēja: “Jā, labi”,” atceras Sanija.
Pēc negadījuma Ervīnu steigšus veda uz Bērnu klīnisko slimnīcu Rīgā. Bērns bija zaudējis daudz asiņu un traumas bija dzīvībai bīstamas, tāpēc pretim no Jelgavas traucās reanimatologi, lai bērnu līdz Rīgai varētu noturēt pie dzīvības.
No komas bērnu pamodināja sestajā dienā. Operēta sasistā galva un salauztā kāja. Smadzeņu traucējumu dēļ Ervīnam ir traucēta labās rokas un arī labās kājas darbība, ko viņš ejot pievelk. Neesot garantijas, ka šos traucējumus izdosies novērst. Ervīns skraida pa lauku māju pagalmu, ir mīļš un dzīvespriecīgs. No jauna mācās skaitīt, burtus un krāsas. Dažas lietas jauc, piemēram, “zems”, “augsts”. Šo to neatceras. Brāli sauc par puisi…
