Ja bēgļi strādā, jāatsakās no pabalsta 6
“LA” jau rakstīja par bēgļiem no Irākas Usmānu un Taliju, kuri saņēmuši alternatīvo statusu un devušies strādāt uz Nīderlandi, ņemot līdzi savus divus bērnus, taču Irākas biedrības Latvijā vadītājs Hiva Abdallahs apgalvo, ka pāris turpinot saņemt pabalstus no Latvijas. Valstij pagaidām nav mehānisma, lai pārbaudītu, vai bēgļi tiešām strādā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Jonāte nekomentēja Usmāna un Talijas ģimenes situāciju, jo par to, ko dara cilvēki pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas, PMLP informāciju neapkopojot. Uzturēšanās pabalsts vienam pilngadīgam ģimenes loceklim ir 139 eiro, bet nākamais pilngadīgais ģimenes loceklis saņem 97 eiro. Uzturēšanās pabalstu persona ar alternatīvo statusu saņem deviņus mēnešus kopš tā iegūšanas, un tos pašlaik izmaksā PMLP. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personas pienākums ir piecu darbadienu laikā informēt PMLP, ja persona ir noslēgusi darba līgumu uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, vai ir uzsākusi saimniecisko darbību vai guvusi citus ienākumus, ja to apmērs pārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kas pašlaik ir 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr mehānisma, kā kontrolēt, vai bēgļi un cilvēki ar alternatīvo statusu šo nosacījumu nepārkāpj, nepastāv. Pēc šā gada 1. aprīļa šā pabalstu izmaksāšanas funkcija tiks nodota Labklājības ministrijas (LM) institūcijām. Nākotnē pabalstu izmaksa varētu būt sasaistīta ar personas līdzdalību valsts organizētajos sociālekonomiskajos pasākumos, tomēr to, kā šis mehānisms izpaudīsies praksē, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče nemācēja teikt, jo vēl līdz 1. aprīlim šajā jomā norisinās nepieciešamo normatīvo aktu izstrāde.
Irākas kurdu ģimenes došanās prom no Latvijas liek uzdot arī jautājumu, vai viņi vispār ieradīsies Latvijā, kad PMLP būs jālemj par alternatīvā statusa pagarināšanu, – to Latvijā piešķir uz gadu. Kā uzsver S. Jonāte, lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu, kas izpaužas kā jaunas termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana, PMLP pieņem, ja saņemts iesniegums no personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss. “Situācijā, ja persona, kurai bijis piešķirts alternatīvais, bet beidzies termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, vēlas atgriezties Latvijā, PMLP ir pienākums viņu uzņemt, ja persona nav zaudējusi alternatīvo statusu,” saka S. Jonāte.
