Ja Baltijas valstis savulaik būtu izveidojušas militāro savienību, vēsture būtu citāda? 80
Daudz rakstīts un runāts par to, ka visas pirmās brīvvalsts laikā Baltijas valstis mēģināja atrast kaut kādus kopsaucējus. Bija runa par to, ka varbūt Latvija un Igaunija, un Somija, jo lietuviešiem bija problēmas ar Poliju un Viļņas apgabalu, ja gadījumā Baltijas valstis būtu izveidojušas kaut kādu savienību militāru vai varbūt būtu vēsture bijusi drusku citādāka, šādu jautājumu izvirzīja TV24 raidījums “Globuss.”
Pirmkārt, runājot par Hitlera-Staļina paktu, man liekas, ka to tomēr ir vērts saukt par Hitlera-Staļina, nevis Molotova-Ribentropa paktu, jo tas ir sava veida mēģinājums norādīt, ka tas ir tāds tikai ārlietu ministru līmenis, kāds tas patiesībā nebija. Staļins ar cigāru zobos pats tur turklāt bija klāt, kad parakstīja, kas nozīmē, ka šis viss bija augstākajā līmenī, šādi, komentējot iesākto tēmu, sacīja Ivars Ījabs, politologs un Eiropas parlamenta deputāts.
Ja savukārt runā par par mūsu starpkaru laika perioda ārpolitiku un to, kādā veidā Ulmaņa valdība lielā mērā piespiesta nonāca līdz neitralitātes pozīcijai, kas lika līdz pēdējam cerēt, ka varbūt tas mums ies garām, – par to, cik tas bija gudri vai negudri un kādas būtu bijušas alternatīvas, par to, Ījabs domāju, ka ir diezgan daudz sarakstītu grāmatu.
Galvenais secinājums no tā ir tāds, ka diemžēl, lai ko tajā mirklī būtu darījusi Latvijas valdība, pateicoties šai noziedzīgajai vienošanās starp Hitleru un Staļinu, diezin vai Baltijas lēmums būtu principiāli izmainījis Latvijas likteni. Protams, par kaut kādu kolektīvo aizsardzību ar citām valstīm ar Ziemeļvalstīm vai Lielbritānija varētu domāt, bet tajā mirklī tā vairs nebija iespējama realitāte, uzskata Ījabs.
