Kas notiktu, ja augšāmceltos visi nomirušie? 0
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Patlaban uz Zemes mīt vairāk cilvēku nekā jebkad iepriekš cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Taču šis skaitlis vēl joprojām ir mazs, ja salīdzina ar kopumā visiem jebkad uz planētas dzīvojušajiem cilvēkiem. Vārdu sakot, patlaban Zemi apdzīvo 7,7 miljardi cilvēku, taču vienlaikus tas ir tikai 7% no visiem jebkad te dzīvojušajiem.
Pētnieki pauž: ja sāksim ar laiku pirms 200 000 gadu, kad sāka evolucionēt mūsdienu cilvēks, un saskaitīsim visus tos, kuri piedzimuši laikā līdz šodienai, var iegūt skaitli, kas vienāds ar aptuveni 108 miljardiem cilvēku.
Un tad atliek tikai iedomāties situāciju, ka visi šie ļaudis uz zemeslodes dzīvo tieši tagad. Kādas ir izredzes izdzīvot? Principā jau grūti atbildēt pilnībā viennozīmīgi. Piemēram, viena daļa pētnieku uzskata, ka mūsu planēta spēj uzturēt ne vairāk par 10 miljardiem cilvēku, un atbilstoši ANO prognozei šāds skaits būšot aptuveni 2100. gadā.
Zināms, ka iedzīvotāju daudzuma pieaugums neizbēgami novedīs arī, piemēram, pie gaisa kvalitātes pasliktināšanās, kas savukārt izraisīs nopietnu respiratoro slimību un astmas pieaugumu. Un tas nozīmē tikai to, ka pienācis pats pēdējais brīdis rast risinājumu Zemes pārapdzīvotības problēmai.
Lūk, un tad vajadzētu iedomāties, kas notiktu, ja absolūti brīnumainā kārtā tagad ikviens, kurš jebkad dzīvojis uz Zemes, atgrieztos dzīvē. Tiesa, tas gan nebūtu nekāds brīnums, bet gan absolūta katastrofa. Kad nenormālā apjomā pārpildītās pilsētas būtu izpletušās, lai varētu uzņemt nenormāli lielo cilvēku skaitu, daudziem nāktos pārcelties uz agrāk pilnībā neskartiem rajoniem. Pētnieki pauduši, ka tas izraisītu vismaz trešdaļas visu augu un dzīvnieku sugu izzušanu.
Bet īpašas problēmas, visdrīzāk, neradītu tieši apdzīvojamās platības jautājums, jo burtiski vēl pirms dažiem gadu desmitiem lielākā daļa cilvēku jau tāpat mita lauku apvidū, un laikam jau tieši tur apmestos hipotētiski atdzimušo miljardi. Bet vispirms tomēr jebkurā gadījumā iestātos globāla pārtikas krīze.
Neskatoties uz to, ka varētu pietikt zemju, kurās izmitināt tādu daudzumu cilvēku, tomēr kategoriski nepietiktu resursu, lai ar šīm zemēm visus pabarotu. Izrādās, jau tagad cilvēki apstrādājuši vismaz trešo daļu pasaules aramzemes, ar to iespējot pabarot vien tikai 7% no visiem jebkad uz planētas dzīvojušajiem cilvēkiem. Un tas nozīmē, ka šā iemesla dēļ nav nekādu cerību pabarot hipotētiskos 100 miljardus.
Ir skaidrs, ka saistībā ar šo objektīvo ierobežojumu 90% tādas pasaules iedzīvotāju aizietu bojā bada nāvē aptuveni divu mēnešu laikā. Un tam pat nebūtu nekāda sakara ar tām nāvēm, kas rastos saistībā ar pasaules karu, kas gluži droši izceltos resursu trūkuma dēļ. Turklāt nav arī grūti iedomāties, cik ļoti “negodīga” būtu šī cīņa.
Protams, tas ir tikai iedomās būvēts un realitātē absolūti neiespējams scenārijs, taču katrā ziņā dod iemeslu nopietni aizdomāties par šo patiešām svarīgo jautājumu: cik daudz cilvēku tad var sevī ietilpināt šī pasaule, lai viņi tajā eksistētu pietiekami komfortablos apstākļos?
Un ko tomēr vajadzēs gluži kardināli mainīt, lai piemērotos neizbēgamajam iedzīvotāju skaita pieaugumam? Visdrīzāk, cerēt uz to, ka arī šajā gadījumā dzīve pati visu sakārtos, laikam jau nu nevajadzētu gan.
