Kāpēc neaug? 0
Augšanas traucējumiem var būt daudz dažādu iemeslu.
Pirms un pēc dzimšanas. Vispirms jāpievērš uzmanība tam, kā bērniņš attīstījies grūtniecības laikā – vai saņēmis pietiekami daudz uzturvielu. Tāpat jānovērtē, vai viņš nav piedzimis mazāks, kā konkrētajā grūtniecības laikā vajadzētu būt (par nepietiekamu uzskata svaru zem divarpus kilogramiem, ja vien mazulis nav piedzimis pirms laika). Ja augšanas aizture bijusi jau grūtniecības laikā, tā var turpināties arī tālākajā dzīvē. Bērniņus, kas piedzimuši mazi, nosacīti var iedalīt divās grupās – apmēram puse līdz trīs gadu vecumam sasniedz augšanas augstāko punktu un pēc tam attīstās tāpat kā pārējie atbilstīgi savam vecumam. Otra puse arī turpmāk pavāji stiepjas garumā, un nepietiekamā attīstība saglabājas pēc trīs gadu vecuma sasniegšanas.
Varbūt slimība? Viens no augšanas aiztures iemesliem var būt pārciesta vai hroniska saslimšana, piemēram, plaušu, kuņģa un zarnu trakta slimības, celiakija, hroniska nieru mazspēja, iedzimtas sirdskaites, reimatoloģiskās sistēmas saslimšanas, onkoloģiskie procesi. Reizēm vecāki un ārsts iepriekš par šo slimību neko nenojauš. Taču, kad bērns atpaliek augšanā, ārsts sāks analizēt, vai pamatā nav kāda nopietna vaina, un nosūtīs uz nepieciešamajām veselības pārbaudēm. Ja hroniska saslimšana jau zināma, jādomā ne tikai par slimības ārstēšanu, bet arī par augšanas aiztures pārvarēšanu.
Vainīgi gēni? Iemesls var būt arī iedzimtas ģenētiskas problēmas un patoloģijas, piemēram, tā dēvētais Tērnera sindroms – ģenētiski noteiktas vienas dzimumhromosomas trūkums meitenēm, kas var izraisīt auguma un dzimumorgānu attīstības traucējumus. Šādā gadījumā meitenēm aizkavējas pubertāte, nav mēnešreižu un ir citas attīstības problēmas. Augšanas traucējumus gan zēniem, gan meitenēm var provocēt Dauna sindroms, kas saistīts ar garīgās attīstības aizturi, dažādām iedzimtām sirdskaitēm. To visu var ietekmēt arī Preidera-Vilija sindroms – tas īpaši attiecas uz bērniem ar mazu augumu un ļoti izteiktu aptaukošanos, arī dzimumattīstības aizturi.
Citi iemesli. Daļa bērnu piedzimst ar iedzimtām kaulu sistēmas – skeleta – patoloģijām jeb anomālijām, un arī tās nelabvēlīgi iespaido augšanu. Vēl vainīgas var būt endokrīnās slimības: augšanas hormona deficīts, vairogdziedzera mazspēja, cukura diabēts, virsnieru hormonu darbības traucējumi. Piemēram, iedzimtas hipotireozes (vairogdziedzera slimība, kas saistīta ar joda deficītu organismā) gadījumā jāuzsāk ārstēšana ar vairogdziedzera hormoniem. Novēroti arī bērna attīstības traucējumi, ko izraisījuši slikti ēšanas paradumi, nepietiekams uzturs, miega ilgums, nepareizs dienas režīms, dažādi psihosociālie un ārējās vides faktori.
Tomēr neliels augums var būt arī pilnīgi veselam bērnam, ja abi vecāki ir maza auguma – mazulis garumu mantojis no tēta un mammas.
