Ja AS šonedēļ nesniegs atbildi par atbildības jomu dalījumu, koalīcijas veidošana varētu izgāzties 24
Ja “Apvienotais saraksts” (AS) šonedēļ nesniegs atbildi par “Jaunās vienotības” līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa piedāvāto atbildības jomu dalījumu, koalīcijas veidošana varētu izgāzties.
Kariņš pēc šodien notikušās tikšanās ar AS pauda cerību, ka AS atbildi uz viņa piedāvāto atbildības jomu piedāvājumu sniegs pirms nedēļas beigām.
Tomēr no Kariņa sacītā secināms, ka, ja šonedēļ atbilde no AS netiek saņemta, tad droši vien neizdosies tikt skaidrībā ar virzīšanos uz šāda veida koalīcijas izveidi.
Savukārt AS politiķi Edvards Smiltēns, Edgars Tavars un Uldis Pīlēns uzsvēra, ka sākumā ir nepieciešams strādāt pie valdības darāmajiem darbiem un vienoties, kas ir paveicams konkrētajās nozarēs.
JV politiķis Kariņš uzsvēra, ka pirms atbildes saņemšanas no AS par atbildības jomām premjers valdības veidošanas procesā tālāk nevirzīsies.
Vaicāts, vai tas varētu nozīmēt, ka trīs partiju koalīcija netiek izveidota un jāveido cita koalīcija, AS politiķis Smiltēns uzsvēra, ka ir spēkā trīs partiju noslēgtais memorands un ka “līgumi ir jāpilda”. AS pārstāvji nekomentēja citu jautājumu, vai AS būtu gatava uzņemties iniciatīvu citas koalīcijas izveidošanai.
Kariņa un AS pretējais skatījums par to, kā tālāk rīkoties, ir iezīmējis šķērsli valdības koalīcijas izveidošanā.
Pēc Kariņa un AS tikšanās notika, iespējams, ilgākā preses konference nākamās valdības veidošanas procesā, žurnālistiem cenšoties noskaidrot, vai minētās viedokļu atšķirības ļaus vai neļaus trīs partijām – JV, AS un Nacionālajai apvienībai (AS) – izveidot koalīciju.
LETA vēstīja, ka šodienas tikšanās notika pēc AS Saeimas frakcijas un AS sarunu vedēju grupa valdības veidošanai uzaicinājuma.
Kā aģentūrai LETA otrdien pastāstīja AS politiķis Uldis Pīlēns aicinājums uz tikšanos izteikts, lai pārrunātu Kariņa aicinājumu sākotnēji vienoties par atbildības jomu sadalījumu.
AS otrdien pauda, ka rosina “efektīvāka valdības modeļa” ieviešanu ar starppartiju un starpnozaru sadarbību ministriju vadībā.
“Lai nodrošinātu solidāru un saliedētu valdības komandas darbu, visiem valdības partneriem jāiesaisās līdzvērtīgi visu nozaru attīstībā. To nodrošinātu starppartiju un starpnozaru sadarbība ministriju vadībā,” pauž AS pārstāvji.
Politiķi uzsver, ka nākamajā valdībā būs nozares, kurās acīmredzami samilzušas sen nerisinātas problēmas un būs nepieciešami būtiski finanšu ieguldījumi. Tāpēc AS aicina veidot īpašu sarunu grupu par veselības, izglītības, iekšlietu un labklājības nozaru atbilstošu finansēšanu, lai pārliecinātos par partneru kopīgu izpratni.
AS arī rosina izveidot valdības enerģētikas, drošības un konkurētspējas komitejas, kurās darbotos ministri, nodrošinot koordinētu un efektīvu politiku veidošanu šajās stratēģiskajās un prioritārajās jomās.
Lai Latvija droši pārvarētu krīžu laiku un nodrošinātu attīstības līdera lomu Baltijas valstu vidū, nepieciešamas nopietnas pārmaiņas valdības darba modelī. Partiju sāncensības vietā jāstājas koordinētai un koleģiālai sadarbībai.
AS atkārtoti pilnvarojuši partiju apvienības sarunu vadītājus stingri ievērot šos nosacījumus un “lemt par atbildības uzņemšanos par konkrētām nozarēm tikai pēc pozitīviem lēmumiem šajos punktos”.
Kā ziņots, Pīlēns aģentūrai LETA otrdien skaidroja, ka AS ieskatā Kariņa piedāvājums vērtējams kā “viendimensionāls”, jo tas paredz vispirms vienoties par amatiem, nevis sākumā konceptuāli atrast risinājumu vairākiem būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā, kā novērst Latvijas atpalikšanu no Igaunijas un Lietuvas gan ekonomikas rādītājos, gan sociālā atbalsta politikā.
Tāpat sākotnēji būtu jārod risinājums, kā risināt problēmu ar cenu pieaugumu jeb inflāciju un kā veicināt vietējo energoresursu izmantošanu, pauda AS līderis. Kā ļoti svarīgu jautājumu viņš atzīmēja nepieciešamību vienoties, ka, piemēram, digitalizācijas un citās nozarēs, kuras skar vairāku ministriju atbildību, tiek nodrošināta vismaz divu partiju kopīga atbildība. Ja tas netiek nodrošināts, tad saglabātos pašlaik esošā, bet iedzīvotājiem nepieņemamā “feodālo lēņu” sistēma, kurā partijas un ministrijas savstarpēji nesadarbojas, atzīmēja politiķis.
Pīlēns skaidroja, ka AS frakcijas deputātu gaidāmā saruna ar Kariņu, uz kuru ir uzaicināts valdības vadītājs, būs iespēja abām pusēs izklāstīt katrai savu redzējumu un uzzināt vienam otra argumentus.
Jau vēstīts, ka pirmdien publiski vairāk iezīmējās viedokļu atšķirība par turpmāko rīcību valdības veidošanas procesā starp Kariņu, kurš sākumā sagaida AS atbildi par atbildības jomu piedāvājumu, un AS pārstāvjiem, kuri savukārt sākumā vēlas strādāt pie valdības deklarācijas izstrādes.
Vaicāts par situāciju ar paša piedāvāto atbildību sadalījumu koalīcijā, Kariņš pirmdien aģentūrai LETA norādīja, ka gaida “skaidru atbildi” no AS, “vai viņi ir gatavi virzīties uz priekšu, vai nav”. Premjers vērsa uzmanību, ka Nacionālā apvienība (NA) un JV ir gatavas turpināt darbu,un tagad tiek gaidīta atbilde no AS.
Tiklīdz koalīcija būs vienojusies par atbildības jomu sadalījumu, būs iespējams raiti iet uz priekšu, savukārt pirms tam nevar sākt darbu pie valdības deklarācijas rakstīšanas, sacīja esošais valdības vadītājs. Viņš atsaucas arī uz Valsts prezidenta Egila Levita pausto, ka pirms valdības deklarācijas rakstīšanas esot jābūt ļoti skaidri sadalītām atbildības jomām, lai ir skaidrs, kura partija vadīs deklarācijas konkrētu nozaru darba grupas.
Valdības deklarācijas rakstīšana ir “daudzšķaitņains process”, kurā ir svarīgi, lai katrs saprot, par kuru jomu ir viņa atbildība, lai var koordinēt darba veikšanu, skaidroja Kariņš.
Kā ziņots, saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV varētu ieņemt septiņus amatus – Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā – iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats.
Savukārt NA paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus – aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
