Foto – LETA

Ja arī karosim, tad citādi, nekā to iedomājas igauņu eksperti 0

Paldies brāļu tautai igauņiem, kas ar savas avīzes “Postimees” starpniecību nupat apsveica mūs novembra svētkos – Lāčplēša dienā un Latvijas valsts proklamēšanas dienā –, norādot, ka no drošības viedokļa mūsu valsts ir tukša vieta, ka mēs neesam ne spējīgi aizsargāt savu zemi, ne sadarboties starptautiskā līmenī. 


Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Viņiem ir īpaša saikne! 3 horoskopa zīmes, kuru pārstāvji ļoti mīl dzīvniekus
Veselam
Lūk, cik ilgi tev vajadzētu spēt nostāvēt uz vienas kājas atbilstoši saviem gadiem jeb “flamingo izaicinājums”
Krimināls
Inese Supe “sacēlusi kājās” cietumu uzraudzītājus: ”Tiesas spriedumos nav minēts, ka ieslodzījumā par šīm personām ir ieteicams ņirgāties“
Lasīt citas ziņas

Neesmu militārais eksperts, tikai žurnālists, kas šad tad uzraksta kādu rak-stu par armiju un aizsardzību, taču pat man acīs iedūrās vairākas acīmredzamas tendenciozitātes, muļķības, analīzes neesamība un meli. Piemēram, nepatiesība ir apgalvojums, ka Latvijas armijai praktiski neesot prettanku ieroču un pretgaisa aizsardzības sistēmu. Ir, un pietiekami modernas, esmu tās redzējis darbībā. Igauņi lepojas, ka viņiem ir obligātais militārais dienests, kādas simts bruņumašīnas un vajadzības gadījumā viņi varēs sapulcināt kādu tūkstoti vairāk profesionālu sauszemes spēku karavīru. Tas tā ir, taču tad arī jāpasaka, kas Latvijai ir labāks nekā Igaunijai: spēcīgāka un daudzskaitlīgāka zemessardze; NATO standartiem atbilstošs militārs poligons Ādažos, kuru igauņi intensīvi izmanto; moderni patruļkuģi iepretim igauņu panīkušajai kara flotei, kuras daudzi virsnieki un speciālisti nebūt ne patriotisku iemeslu dēļ pametuši, lai pie Somālijas krastiem apsargātu svešzemju preču kuģus un pelnītu lielāku naudu. Jāpasaka arī, kas Latvijai slikts nav, bet Igaunijai ir. Augsta ranga nodevēji un spiegi.

Nesen pieķertie igauņu drošības policijas virsnieki Dresens, Poders un jo īpaši augsta ranga militārpersona Simms Krievijas labā ir tik daudz saspiegojuši un tik lielu postu nodarījuši NATO, ka to nevar atsvērt ne 100 bruņumašīnas, ne tūkstotis kājnieku, ne par kādu procentu lielāks aizsardzības budžets.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šitādu mērīšanos ar to, kas kam labāks, varētu turpināt, bet tam nav jēgas. Jo skaidrs, ka, ja arī karosim Baltijas teritorijā, tas nebūs karš pagājušā gadsimta izpratnē, kad patiešām karavīru un bruņumašīnu daudzums varēja būt un bieži bija izšķirošs. Gandrīz 100% skaidrs, ka mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā Baltijā starptautiskam militāram konfliktam jābeidzas dažu dienu laikā: vai nu tas kļūs nepanesams agresoram, vai arī mobilizēsies starptautiskā sabiedrība, NATO.

Gribētos domāt, ka igauņu tā saucamā pētījuma autori vēlējušies pašuzmundrināties šajā tumšajā veļu laikā. Žēl tikai, ka uz savas kaimiņu tautas rēķina.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.