FOTO. Pēkšņi izzudusi laba apšu beku un baraviku vieta, kur paliek sēnes? Skaidro mikoloģe 17
Pirms 13 gadiem atrasta ārkārtīgi laba apšu beku un baraviku vieta, kur ražu varējis no vienas vietas griezt – kā nosēts. No vienas vietas spainis bijis pilns. Taču pēdējos gados, lai gan apkārtējie apstākļi nav mainījušies – mežs nav izcirsts, viss ir pavecam, taču sēņu tur vairs nav vispār – tā, ka nevienas. Kā tas ir iespējams, vaicā kāds TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājs Diānai Meierei, mikoloģei.
Sēnēm tāpat kā visām citām radībām ir tādi kā uzplūda brīži. Mēs labi zinām, ka arī ābeļdārzā ne katru gadu visas ābeles ražo, ir gadi, kad neražo neviena, – kad raža lielāka, kad mazāka, šādu piemēru ilustrācijai nosauc Meiere.
“Līdzīgi ir ar augiem. Vienu gadu ir daudz margrietiņu un zilo zvaniņu, citu gadu nav. Tieši tāpat ir ar sēnēm. Tomēr tas, ka nekas nemainās mežā, tā nu gluži nav,” norāda speciāliste.
Koki pieaug, paliek lielāki, vecāki, – dabā nekas uz vietas nestāv. Pēc viena organisma nāk kaut kas cits, pēc viena sugu komplekta nāk citi, tas varētu būt faktors šim, ka ir ieviesies zemē kaut kas cits, un apšu beka vairs nav savā uzplaukuma brīdī. Tā tas dabā notiek, lai cik to grūti saprast,” smaida Meiere.
Ja kādā vietā vairs neaug sēnes, tas var būt daļa no sukcesijas procesa. Iespējams, ka vides apstākļi ir mainījušies tādā veidā, ka sēnes vairs nevar izdzīvot, un vietu pārņem citas sugas, kuras labāk pielāgojušās jaunajiem apstākļiem. Sukcesija ir būtisks ekoloģisks process, kas nodrošina ekosistēmu atjaunošanos un attīstību, kā arī bioloģisko daudzveidību.
