Izvirza totālās aizsardzības ideju 31
Lai gan Aizsardzības ministrija kategoriski noraida ideju par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, diskusijas par to turpinās. Nupat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) izteikusi prognozi, ka tuvākajā nākotnē obligātais dienests Latvijā tomēr tikšot ieviests. No sākuma gan esot jāsakārto aizsardzības sistēma un jāveic sagatavošanās darbi. “Piemēram, tagad domājam par militārās mācības ieviešanu skolās un augstskolās, jau tiek darīti darbi zemessardzes stiprināšanai, kā arī citi pasākumi,” intervijā LNT sacīja I. Mūrniece.
Atšķirīgi viedokļi par šo jautājumu izskanēja organizācijas “Jaunatnes centrs valstiskai domāšanai” rīkotajā diskusijā “Obligātais militārais dienests (OMD). Par un pret”. “Reģionā izskatāmies dīvaini, jo esam vienīgie, kas savu aizsardzību balsta uz paramilitāru formējumu, kāda ir Zemessardze,” uzsvēra NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, kurš uzskata, ka ar profesionālo dienestu valstij nepietiek. Pašlaik arī Zemessardzes bataljoni nav pilnībā nokomplektēti un tos par bataljoniem nevarot saukt. M. Vērdiņš jau agrāk aktīvi paudis viedokli, ka Latvijā jāatjauno obligātais militārais dienests, taču jaunā kvalitātē. Dienestā būtu jāiesaista 20 – 30 gadus veci jaunieši, jo šajā vecumā cilvēkiem ir laba veselība un pēc dienesta NBS būtu iespējas veidot plašu rezervi.
Pretēju viedokli diskusijā pārstāvēja bijušais NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Viņa vērtējumā, 18 gadus vecu jauniešu iesaukums neatrisināšot valsts aizsardzības jautājumus un nozīmīgāks ieguldījums būtu jau esošo NBS struktūru stiprināšanā. “Mēs šobrīd neesam pat sasnieguši minimālās valsts pašaizsardzības spējas, taču ejam uz to sasniegšanu. Mēs neesam pabeiguši apmācību sistēmas pilnveidošanu, neesam līdz galam noekipējuši profesionālā dienesta karavīrus un zemessargus, bet gribam veidot jaunu sistēmu. Šajā trauslajā situācijā mēs to nedrīkstam darīt,” sprieda Graube, bilstot, ka konceptuāli viņš nav pret obligāto militāro dienestu, tomēr jautājums esot par izmaksām un par to, kas apmācītu iesaucamos.
Aizsardzības ministrijas amatpersonas pēdējā laikā sākušas aktīvi uzsvērt totālās jeb visaptverošās aizsardzības principu, kas, iespējams, ir mēģinājums mainīt līdzšinējās diskusijas akcentus, lai tās centrā nebūtu obligātā militārā dienesta ideja. Totālo aizsardzību savā runā pieminēja arī R. Graube.
Žurnālists Atis Klimovičs uzskata, ka ideja par OMD atjaunošanu un rezervju veidošanu esot ilglaicīgs plāns, taču, viņaprāt, būtiskākais jautājums esot atbildēt uz jautājumu, kā varam rīkoties jau šobrīd, ja valsts saskartos ar apdraudējuma situāciju, un “lietas bremzē tas, ka mēs neticam, ka var notikt arī sliktākais scenārijs”. Žurnālists aicina mācīties no Ukrainas, kas pierādot – īsto pieredzi karavīrs iegūst kaujā. “Ukrainas valsti nosargāja brīvprātīgie, un kara situācijā cilvēki ļoti ātri iemācījās rīkoties ar mīnmetējiem un citiem ieročiem. Spēlēju basketbolu kopš skolas gadiem, taču uz mūsu komandu atnāk vīri, kas nav gājuši sporta skolā, vai tad tas nozīmē, ka viņi nemāk iemest bumbu un piedalīties spēlē?” salīdzina A. Klimovičs. Zemessargs un militārās tuvcīņas kluba “Tēvijas sargi” instruktors Jānis Sils uzskata, ka lieliska iespēja sagatavot cilvēkus militārajās prasmēs būtu nodrošināt iespēju uz gadu noslēgt līgumu ar NBS par dalību profesionālajā dienestā. “Ir jaunieši, kas pēc skolas beigšanas gadu pavada, domājot, ko darīt tālāk. Šī viņiem būtu viena no iespējām,” pamato J. Sils.
