Covid-19 pārcieš arī veci ļaudis, bet tā var izrādīties nāvējoša arī jaunajiem 0
Autors: Imants Frederiks Ozols
Divas bīstami vienkāršotas tēzes kļuvušas par pamatu daudzu cilvēku izpratnei par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Pirmā – bērni un jaunieši ar to neslimo, un, ja inficējas, tad tik viegli, ka tas praktiski nav pamanāms. Otrā – vecākiem ļaudīm šis vīruss teju vienmēr ir nāvējošs. Abas ir aplamas tieši pārliekas vienkāršošanas dēļ. Covid-19 var pārciest arī veci ļaudis, bet tā var izrādīties nāvējoša jauniem un līdz šim veseliem cilvēkiem.
Vai notiek pacientu šķirošana?
Ārstniecībā ir jēdziens “triāža” – tā ir īpaša sistēma pacientu šķirošanai. Lai cik briesmīgi izklausās, tas automātiski nenozīmē karalaika dalījumu tajos, kurus atmet nāvei, un tajos, par kuru dzīvību ārsti vēl cīnīsies. Šādi piemēri gana labi zināmi no Otrā pasaules kara.
Triāža ir nenovēršama pacientu uzņemšanas daļa. Tā aprakstīta arī Pasaules veselības organizācijas vadlīnijās, kuras tulkotas arī latviešu valodā un pieejamas veselības aprūpes profesionāļiem jau no janvāra beigām.
Pamatuzdevums triāžā – nošķirt Covid-19 slimniekus no pārējās pacientu plūsmas. Savukārt inficētie ar Covid-19 tālāk jāšķiro smagos, vidēji smagos un vieglos gadījumos. Vieglas slimības gaitas gadījumā (arī Latvijā) pacientu izraksta un nogādā dzīvesvietā, kur tālāk persona ārstējas telefoniskā ģimenes ārsta uzraudzībā.
Tomēr Itālijā un Spānijā atklātībā nāca vadlīnijas, kas radīja sabiedrības sašutumu. Iemesls – sarežģītos gadījumos, kur cilvēks ir vecumā virs 80 vai 85 gadiem un ir nopietnas blakus saslimšanas (medicīnā: komorbiditāte – tādu slimību klātbūtne vienam pacientam, kur viena patoloģija var pastiprināt otru), tam var liegt pieslēgšanu pie plaušu ventilācijas un papildu skābekļa apgādes iekārtām par labu citam pacientam, kas ir jaunāks un ar relatīvi augstākām atveseļošanās iespējām. Abās valstīs mediķi skaidroja, ka tas nebūt nenozīmē pamest vecākus pacientus bez aprūpes, nedz arī spēlēt Dievu, nosakot, kam dzīvot un mirt. Tomēr sabiedrībai šādu dilemmu pieņemt ļoti grūti.
Ledus halle – pagaidu morgs
Taču ir bijuši gadījumi, kad patiešām vērojama krimināla rīcība. Spānijas karavīri vairākos veco ļaužu aprūpes centros atklāja, ka iemītnieki pamesti likteņa varā, dažviet vecie ļaudis atrasti savās gultās miruši, ziņoja britu raidsabiedrība BBC ar atsauci uz Spānijas Aizsardzības ministriju.
Jāpiebilst, situācija Spānijā ir īpaši sarežģīta. Daudzo nāves gadījumu dēļ kāda ledus halle Madridē pārvērsta par pagaidu morgu no Covid-19 mirušajiem. Aprīļa sākumā vienā dienā nomiruši 809 šīs vīrusa infekcijas pacienti, un tas vairs nav antirekords, bet gan ainas uzlabojums; ir cerības, ka inficēšanās ātrums sāk palēnināties.
Starp citu, mediji šobrīd ar vārdu “mirstība” izmanto citu medicīnas jēdzienu – letalitāti. Letalitāte ir procentuāla izteiksme nāves gadījumiem no kopējo saslimšanas gadījumu skaita. Savukārt mirstība – attiecība starp nāves gadījumiem un kopējo gadījumu skaitu, kas izteikts uz 1000 personām.
Nespeciālistam tas maz ko izsaka, tomēr svarīgi apzināties, ka letalitāte ir rādītājs, kas nemitīgi lēkā, līdz kamēr nav beigušies visi slimības gadījumi. Turklāt tas atkarīgs arī no tā, cik precīzi aplēsta slimības izplatība. Precīzu letalitātes līmeni var iegūt tikai epidēmijas beigās. Tomēr galvenā vēsts ir tāda – inficēšanās ar Covid-19 nav nāves spriedums vecākiem ļaudīm un nebūt ne vienmēr smieklīgi viegla saslimšana jaunajiem.
Jaunākie upuri
Zīdainis Konektikutā ASV tiek uzskatīts par vecuma ziņā jaunāko koronavīrusa infekcijas upuri. Vien sešas nedēļas veco bērnu no Hārtfordas nogādāja slimnīcā jau bezsamaņas stāvoklī. Reanimācijas pasākumi nebija sekmīgi.
Viens no jaunākajiem pētījumiem, kas veikts Londonas koledžas universitātes doktora Roberta Veretija vadībā un publicēts prestižajā žurnālā “Lancet Infectious Diseases” lēš kopējo nāves iznākuma risku 1,35% līmenī. Tas vēl arvien ir aptuveni desmit reizes augstāks nekā gripai, tomēr zemāks, nekā iepriekš ziņots. Bet bērniem deviņu gadu vecumā un jaunākiem letāla iznākuma risks ir viena procenta līmenī vai pat zemāks. Tomēr arī viens no simta – nav maz, jo īpaši šī konkrētā bērna vecākiem.
Turklāt nebūt ne vienmēr, pretēji bieži izskanošai informācijai, tie bērni, kas inficējas ar vīrusu, to pārslimo ļoti viegli. Pētījumā, kurā apkopoti divi tūkstoši bērnu inficēšanās ar Covid-19 gadījumi Ķīnā, secināja, ka tieši mazākajiem bērniem ir liels risks piedzīvot smagu infekcijas gaitu. Šis pētījums publicēts zinātniskajā izdevumā “The Journal of Pediatrics”.
Jāpiebilst, ka Ķīnai bija labi zināmas problēmas ar nepieciešamo reaģentu skaitu, tādēļ tikai daļa no publikācijā apskatītajiem gadījumiem ir pienācīgi laboratoriski testēti. Tomēr inficēšanās gadījumi uzskatāmi par pierādītiem, par pamatu ņemot klīnisko simptomātiku, veiktos rentgena uzņēmumus, vispārējo asinsainu un to, vai bērns bijis kontaktā ar personu, kurai diagnosticēts Covid-19.
No šiem gadījumiem pat vairāk nekā trešajai daļai bija arī pneimonija vai citas plaušu problēmas. Tomēr bērni necieta no elpas trūkuma, kas ļoti izplatīts pieaugušajiem. Sešos procentos gadījumu, kad ar Covid-19 saslima bērni, slimība noritēja ļoti smagi. Un viens bērns – 14 gadus vecs pusaudzis – no infekcijas nomira. Bet vēl 13 bērniem ziņojuma laikā bija kritisks stāvoklis.
Vēl kāds piemērs no Apvienotās Karalistes, kurā epidēmija plosās ar lielu spēku. 19 gadus vecais itālis Luka di Nikola tika hospitalizēts, atrodoties Londonā Lielbritānijā. Viss sākās ar klepu. Nedēļu vēlāk viņš jau bija miris, taču visu hospitalizācijas laiku tika ārstēts kā “vienkāršas” saaukstēšanās gadījums. Covid-19 diagnoze viņam tika uzstādīta tikai pēc nāves. Viņu pat mājas vizītē apmeklēja ģimenes ārsts, kas saskaņā ar BBC ziņoto teicis: “Jūs esat jauns un stiprs, un jums nav jābaidās no šīs nejaukās gripas.” Jau nākamajā dienā jaunietis sūdzējās par sāpēm krūtīs, tad zaudējis samaņu un nogādāts slimnīcā.
Savukārt vēl janvārī, kad daudzi ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā uz notikumiem Ķīnā noraudzījās kā biedējošu ilūziju cerībā, ka tā nesasniegs Eiropu, “The Times” ziņoja par tolaik gados jaunāko slimības upuri. Tas bija 36 gadus vecs vīrietis slimības epicentrā Uhaņā. Uz tobrīd salīdzinoši nedaudzo izziņoto gadījumu fona šis piesaistīja starptautiskās sabiedrības uzmanību tādēļ, ka vīrietim nebija citu iemeslu, kas izraisa nāvi – hroniskas saslimšanas, novājināta imūnsistēma utt. Citiem vārdiem sakot – veselīgs, jauns cilvēks spēka gados.
Vai nāve vienmēr steidzas?
Laikā, kad no Ķīnas Hubejas provinces galvaspilsētas Uhaņas nāca vien nebeidzama slikto ziņu straume, ne tikai Ķīnas, bet arī pasaules medijus aplidoja uzmundrinoša vēsts. No slimnīcas izrakstīta 98 gadus veca sieviete. Tobrīd vecākā paciente, kas uzvarējusi Covid-19 infekciju. Slimnīcā viņa saņēmusi dažādus pretvīrusa preparātus un citu terapiju.
Jāpiebilst – Ķīnas valdība vienlaikus sankcionēja arī visdažādāko terapiju izmēģināšanas, sākot no specifiskiem preparātiem, ko izmanto gripas ārstēšanai, līdz līdzekļiem pret malāriju un tradicionālās medicīnas ārstnieciskajām formulām.
Gandrīz vienlaikus ar sensacionālo vēsti – “Simtgadnieki var uzvarēt vīrusu!” – skeptiskākie mediķi norādīja, ka daļa pacientu tiek uzskatīti par veseliem priekšlaikus: to organismā vēl arvien atrodas slimības izraisītājs, un tālākā slimības dinamika nav skaidra. Turklāt labi zināms, ka Ķīnai vajadzēja arī labās ziņas propagandas mērķiem.
Ārkārtīgi smagi vīrusa skartajā Irānā, kur valsts pārvalde sākotnēji centās ignorēt slimības draudus un jau vērojamo izplatību, arīdzan piedzīvots teju brīnumains izārstēšanās gadījums. 103 gadus veca sieviete no Semnānas izārstējusies un, pavadījusi slimnīcā vien nedēļu, palaista mājās.
Pirms viņas, par spīti papildu riska faktoriem – paaugstinātam asinsspiedienam un astmai, no slimības pilnībā esot izārstējies 91 gadu vecs vīrietis Kermānā, Irānas dienvidaustrumos. Tiesa, ziņas par šiem izdziedināšanās gadījumiem nepapildina svarīga informācija – kāda testēšana tika veikta gan slimības sākumā, gan pasludinot personas par pilnībā izārstētām.
Veiksminieks Dons P.
Tomēr labās ziņas ir tas, kas nepieciešams šajā laikā. Un tās tiek saņemtas. Indijā slimību uzveicis 93 gadus vecs vīrietis. Gan viņš, gan viņa 88 gadus vecā sieva nonāca slimnīcā marta pašā sākumā ar pozitīvām Covid-19 analīzēm. Pirms nepilnas nedēļas abi palaisti mājās, un par viņiem plaši vēstīts Indijas plašsaziņas līdzekļos.
Arī tādēļ, ka abiem ir vēl citas saslimšanas, kas ir nopietns riska faktors Covid-19 infekcijas gadījumā. Indija ir iedzīvotāju skaita ziņā pasaulē lielākā valsts, tādēļ tās zemajiem inficēšanās un nāves rādītājiem eksperti netic. Toties tos labprāt izmanto dažādu sazvērestības teoriju un neticamu spekulāciju autori.
Un, protams, Eiropas pirmā vissmagāk skartā valsts – Itālija. Arī lieliskas ziņas – 101 gadu vecais vīrs no Riminī izārstējies no Covid-19 un pēc salīdzinoši neilga laika slimnīcā atgriezies mājās. Medijos viņš tiek vienkārši saukts par Misteru P. jeb Donu P. Turklāt 101 gadu vecajam itāļu donam šī ir jau otra globālā pandēmija. Pirmā bija spāņu gripa, ar kuru viņš saslima 1919. gadā.
Jāpiebilst, ka Itālijā letalitātes rādītāji Covid-19 infekcijas gadījumā ir īpaši augsti. Un tas nav saistīts ar kādām īsti itāliskām kultūras paražām, bet gan galvenokārt ar nacionālās slimības datu reģistrācijas īpatnībām. Neatkarīgi no blakus slimībām, ja pacients slimojis ar Covid-19 un miris slimības laikā, tā reģistrēta kā nāve no Covid-19.
